Rumānijas sabiedrotie Eiropā svētdien, 18.maijā, atzinīgi novērtēja centrista Nikušora Dana uzvaru Rumānijas prezidenta vēlēšanās pār eiroskeptiķi un galēji labējo partiju pārstāvi Džordži Simionu, ziņo “Reuters”.
Dans, 55 gadus vecais matemātiķis un Bukarestes mērs, ieguva 54% balsu, apsteidzot konkurentu 38 gadus veco Simionu, kurš ir Trampa pielūdzējs un kura spēcīgais sniegums šā mēneša pirmajā balsošanas kārtā bija satricinājis sabiedrotos un investorus.
Dans kampaņā bija solījis cīnīties pret korupciju, saglabāt atbalstu Ukrainai, kur Rumānijai ir bijusi svarīga loģistikas loma, un saglabāt ciešu saikni ar ES.
Turpretī Simions kritizēja ES vadību un iebilda pret militāro palīdzību Ukrainai, un viņa stingrā nostāja pirms svētdienas otrās kārtas bija izraisījusi Rumānijas prorietumnieciskās koalīcijas valdības sabrukumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena bija viena no pirmajām, kas apsveica Danu.
“Rumānijas iedzīvotāji masveidā ieradušies uz vēlēšanām,” viņa izteicās vietnē “X”. “Viņi ir izvēlējušies solījumu par atvērtu, pārtikušu Rumāniju spēcīgā Eiropā.”
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta arī pauda gandarījumu par turpmāko sadarbību ar Danu.
“No rātsnama līdz Eiropadomes galdam,” viņš sacīja. “Tas ir spēcīgs signāls par Rumānijas iedzīvotāju uzticību Eiropai.”
Kaimiņvalsts Moldovas prezidente Maija Sandu nosauca šo rezultātu par “soli uz priekšu demokrātisko vērtību un mūsu kopīgā Eiropas ceļa labā”.
Pēc vairāku gadu pieaugošā nacionālisma Eiropā ES bija nobažījusies, ka Rumānija varētu kļūt galēji labēja. Eksperti sacīja, ka Simiona uzvaras gadījumā tas varētu kaitēt Rumānijas saitēm ar citām valstīm un radīt problēmas NATO reģionā.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš 1.jūnijā prezidenta vēlēšanās sacentīsies ar centristu Varšavas mēru Rafalu Traškovski un nacionālistu Karolu Navrockski, tāpat kā Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, atzinīgi novērtēja Dana uzvaru.
“Neraugoties uz daudzajiem mēģinājumiem manipulēt, rumāņi šovakar izvēlējās demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas Savienību,” Makrons “X” rakstīja rumāņu valodā.
Vēlēšanas notika gandrīz sešus mēnešus pēc tam, kad pirmais balsojums tika anulēts saistībā ar apsūdzībām par Krievijas iejaukšanos, lai palīdzētu galēji labējo līderim Kalinam Džordžesku. Maskava to noliedza, un Džordžesku tika aizliegts kandidēt atkārtoti.
Krievijā dzimušais lietotnes “Telegram” dibinātājs Pāvels Durovs apsūdzēja Francijas Ārējās izlūkošanas aģentūras vadītāju, ka viņš lūdzis viņu pirms vēlēšanām aizliegt rumāņu konservatīvo viedokļu paudējus, un piebilda, ka viņš šo lūgumu noraidījis. Izlūkošanas aģentūra apsūdzības noliedza.
Jautāts par Durova komentāriem, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nav nekāds jaunums, ka tādas Eiropas valstis kā Francija, Lielbritānija un Vācija iejaucas citu valstu lietās, un norādīja, ka balsojuma norise ir bijusi “maigi sakot, dīvaina”, ziņoja valsts ziņu aģentūra TASS.
Lasiet arī: Apvienotā Karaliste un ES panāk jaunu tirdzniecības un aizsardzības vienošanos
