Eiropas Savienības valstu ministri otrdien, 27. maijā, Briselē apstiprināja 150 miljardu eiro lielu bruņojuma fondu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pieaugošās bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu tuvākajos gados un neskaidrību par ASV drošības garantijām Eiropai, ziņo “Reuters”.
ES ministru apstiprinājums bija pēdējais juridiskais solis, lai izveidotu Eiropas drošības pasākumu shēmu (SAFE), kurā paredzēts izmantot kopīgus ES aizņēmumus, lai piešķirtu aizdevumus Eiropas valstīm kopīgiem aizsardzības projektiem.
To atbalstīja 26 no 27 ES dalībvalstīm, Ungārijai atturoties, norādīja diplomāti.
“Mēs esam apstiprinājuši SAFE – pirmo vērienīgo investīciju programmu aizsardzībai ES līmenī,” paziņoja Polija vietnē “X”. Pašlaik tā ir ES prezidentvalsts.
“Jo vairāk mēs ieguldīsim mūsu drošībā, jo labāk atturēsim tos, kas vēlas mums kaitēt.”
Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, sāka runāt par fondu martā, kad Eiropas līderu vidū pieauga bažas, ka viņi nevar būt droši, ka ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācija palīdzēs uzbrukuma gadījumā.
Satrauktas par Krievijas 2022.gada iebrukumu Ukrainā un, baidoties, ka tās varētu kļūt par nākamo Maskavas mērķi, ES valstis pēdējo trīs gadu laikā jau ir palielinājušas aizsardzības izdevumus par vairāk nekā 30%. Taču ES līderi apgalvo, ka ar to nepietiek.
Maskava ir kritizējusi ES jaunos aizsardzības plānus, nosaucot tos par centieniem uzsākt karu, pamatojoties uz “izdomātiem” Krievijas draudiem. Taču Eiropas līderi joprojām ir nobažījušies, norādot, ka Krievija līdzīgus apgalvojumus izteica pirms tās pilnā iebrukuma Ukrainā.
ES iniciatīvas mērķis ir atvieglot valstu sadarbību kopīgos aizsardzības projektos, nodrošinot tiem finansējumu. Tā arī veicina Eiropā ražotu ieroču iegādi, lai stiprinātu kontinenta aizsardzības industriju.
Lai projekts varētu pretendēt uz SAFE finansējumu, 65% tā vērtības jānāk no uzņēmumiem, kas atrodas ES, plašākā Eiropas Ekonomikas zonā vai Ukrainā.
Tomēr arī uzņēmumi no valstīm, kas ir noslēgušas drošības un aizsardzības partnerību ar ES, var pretendēt uz atbalstu, ja tie atbilst citiem nosacījumiem.
Lielbritānija šomēnes parakstīja šādu nolīgumu ar ES, tādējādi Lielbritānijas uzņēmumi, piemēram, “BAE Systems”, ir soli tuvāk dalībai SAFE projektos.
Komisija izmantoja paātrināto procedūru, lai uzsāktu tiesību akta pieņemšanu, apejot Eiropas Parlamentu un pieprasot tikai ES valdību apstiprinājumu.
Lasiet arī: Krievija, Ķīna un Ziemeļkoreja kritizē Trampa pretraķešu aizsardzības projektu “Zelta kupols”
