Eiropadomes un Eiropas Parlamenta (EP) sarunās panākta vienošanās par pasaulē pirmā zaļo obligāciju standarta izveidošanu.
Investoru interese par tā dēvētajām zaļajām parādsaistībām, kas tiek izmantotas, lai finansētu atjaunīgās enerģijas projektus, transportu ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni un labi nosiltinātus mājokļus, strauji palielinās.
Taču ES līdz šim nebija vienota standarta, lai apliecinātu investīciju ilgtspēju.
Eiropadome un EP otrdienas vakarā paziņoja, ka abu pušu sarunās panākta vienošanās par pasaulē pirmo standartu zaļajām obligācijām.
Parlaments norāda, ka tādējādi investori tiks mudināt savus ieguldījumus pārliecinošāk orientēt uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un biznesu.
Eiropas Komisija (EK) ar šādu ierosinājumu klajā nāca 2021.gada jūlijā.
Šis standarts atbilst zaļajam marķējumam, kas ES terminoloģijā pazīstams kā taksonomija, jeb bloka tiesību aktiem, kas nosaka, kuras ekonomiskās darbības var uzskatīt par ilgtspējīgām.
«Investori, kas iegādāsies šīs obligācijas, spēs krietni vieglāk izvērtēt, salīdzināt un uzticēties, ka viņu investīcijas ir ilgtspējīgas, tādējādi izvairoties no zaļmaldināšanas riskiem,» norāda ES prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministre Elizabete Svantesone.
Panākto vienošanos vēl nepieciešamas oficiāli apstiprināt Eiropadomei un Eiroparlamentam.
ES noteikusi mērķi līdz 2050.gadam panākt oglekļa neitralitāti.
Lasiet arī:Pērn vidējā menešalga – 1 373 eiro pirms nodokļu nomaksas