Par spīti pierādījumiem par iespējamo kaitējumu videi, Eiropas Savienība turpinās ik gadu uz Turciju nosūtīt simtiem tūkstošu tonnu plastmasas atkritumu, raksta “Politico.”
Lēmums nozīmē, ka sadarbība ar Turciju – ES svarīgāko tirgu atkritumu nosūtīšanai – turpināsies. “Politico” rīcībā nonākušā Eiropas Komisijas izvērtējumā ziņots par garu sarakstu ar bažām par ES atkritumu pārstrādi Turcijā, un izgaismota bieži vien saduļķotā un grūti uzraugāmā starptautiskā tirdzniecība ar atkritumiem.
Starp bažām ir ierobežotā informācija par plastmasas atkritumu uzraudzību, neskaidrība par to, kā tiek ieviestas un pielietotas ES atkritumu pārstrādes regulas, un arī ierobežotā atgriezeniskā saite no iesaistītajiem par politikas īstenošanu.
Komisija intervējusi vairākus atkritumu pārstrādes biznesā iesaistītos, kas lēsuši, ka tikai apmēram 10% no plastmasas atkritumiem Turcijā tiek pārstrādāti, un lielākā daļa joprojām nonāk izgāztuvēs, tiek nepareizi apsaimniekota vai nonāk vidē. Tie ir potenciāli iemesli, lai apturētu atkritumu eksportu uz Turciju. Neskatoties uz neatbilstībām, EK ļāvusi turpināt atkritumu eksportu.
Izvērtējums pievērsies Turcijai, jo tajā nonāk lielākā daļa ES atkritumu.
Pērn Turcija importēja 510 000 tonnu Eiropas plastmasas atkritumus, kas pielīdzināms apmēram 25 miljardiem puslitra dzērienu pudelēm. Tas atbilst 70% uz OECD valstīm eksportētajiem plastmasas atkritumiem, un 36% no kopumā eksportētajiem plastmasas atkritumiem.
Saskaņā ar ES Atkritumu pārvadāšanas regulu, kas ierobežo noteiktu veidu ES atkritumu eskportu uz trešajām valstīm, lai novērstu kaitējumu videi, EK līdz 21.maijam bija jāizvērtē, vai OECD valstis, kas importē lielu apjomu plastmasas atkritumu, nerada ievērojamu kaitējumu savai videi vai sabiedrības veselībai.
Par spīti nopietnām problēmām, kas saistītas ar plastmasas atkritumu apsaimniekošanu, EK 1.septembrī novēlotā izvērtējumā secināja, ka atkritumu eksports drīkst turpināties. Tā konstatēja, ka Turcija spēcinājusi likumus plastmasas atkritumu apsaimniekošanai, un tie lielā mēra sakrīt ar starptautiskajiem un ES likumiem, un Turcija esot arī uzlabojusi vides likumu īstenošanu.
Vides izmeklēšanas aģentūras (EIA) un alianses “Rethink Plastic” vecākā kampaņu vadītāja Lorēna Veira (lauren Weir) sacīja, ka
ziņojumā redzamas nopietnas nesakritības starp EK konstatēto un tās pieeju regulējuma interpretācijai.
Viņa norādīja, ka regulējuma procedūras skaidri norāda uz vajadzīgo rīcību gadījumos, kad pietrūkst pierādījumu videi drošai atkritumu apsaimniekošanai. Viņa piebilda, ka EIA to apspriedīs ar EK.
Cukurovas Universitātes vides pētnieks un Mikroplastmasas pētniecības grupas vadītājs, doktors Sedats Gundogdu (Sedat Gündoğdu) norādīja, ka ES likumi skaidri liek rīkoties gadījumos, kad nepietiek pierādījumu videi drošai atkritumu apsaimniekošanai. Tajā pašā laikā, par spīti skaidriem pierādījumiem par pārkāpumiem, EK izvērtējumā secināts, ka problēmu nav. Viņš sacīja, ka ES, tā vietā, lai legalizētu piesārņojumu, būtu jāuzņemas atbildība par blokā radītajiem atkritumiem, un jāaptur to eksports uz Turciju.
Ziņojumā uzsvērts gan panāktais progress, gan trūkumi, kas vēl jānovērš, lai īstenotu drošu atkritumu apsaimniekošanu. EK turpinās sadarbību ar Turciju, un uzmanīgi uzraudzīs situāciju, lai palīdzētu panākt ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu. Pārvērtēšana gaidāma 2028.gadā.
Lasiet arī: Ziņojums: ASV demokrātijas sabrukums kļūst par Eiropas problēmu