Satiksmes ministrija (SM) veiks aprēķinus par dzelzceļa nozares reformas, kas tostarp paredz SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) integrēšanu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) koncernā, potenciālo ietaupījumu, trešdien pēc dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēdes aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Viņš informēja, ka patlaban projektam ir nepieciešama skaidra atbilde, kas vada projektu, tādēļ pirmais uzdevums ir Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” projektēšanas daļu nodot EDzL. Savukārt otrais uzdevums ir skatīties uz dzelzceļa infrastruktūru kā kopīgu sistēmu, tādēļ ir nepieciešams EDzL integrēt LDz koncernā, lai novērstu funkciju un uzdevumu dublēšanos un efektīvāku pārvaldību.
Švinka atzina, ka sēdē tika uzdoti leģitīmi jautājumi par svarīgām detaļām, tādēļ patlaban dzelzceļa nozares reformas plāns atrodas konceptuālajā stadijā. “Redzot detalizētus risinājumus, ietaupījumus un optimizācijas, varēs redzēt, vai izstrādātais plāns ir realizējams. Jautājums konceptuāli tiek virzīts uz priekšu,” piebilda Švinka.
Jautāts, par projektam šogad papildu nepieciešamo naudu, Švinka norādīja, ka gada sākumā bija nepieciešami vairāk nekā 62 miljoni eiro “RB Rail” un EDzL izmaksu segšanai, būvdarbu indeksācijai un citiem, tomēr patlaban summa ir samazināta. Vienlaikus viņš neatklāja, kāds finansējuma samazinājums ir rasts.
“Ir sarežģīti atrast šo papildu finansējumu, un patlaban viena skaidra atbilde nav, bet ir redzējums, kā to atrisināt,” piebilda ministrs.
Komentējot, vai integrācijas rezultātā samazināsies EDzL darbinieku skaits, ministrs atbildēja, ka Latvijas dzelzceļa saimniecība ir milzīga, tādēļ ir nepieciešami augsta līmeņa speciālisti. Viņš atzīmēja, ka ir piesaistīti daudzi ārzemju speciālisti, kuriem ir zināšanas par Eiropas platuma dzelzceļa sliežu izbūvi, tādēļ ideālā gadījumā vietējiem inženieriem un tehniskajam personālam ir jāspēj pārņemt šīs kompetences pēc iespējas ātrāk.
Tāpat sēdē apsprieda “Rail Baltica” enerģijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību projekta pirmajai kārtai, kam nepieciešams Ministru kabineta (MK) lēmums par turpmāko posmu īstenošanu. Papildus pārrunāta materiālu konsolidētā iegāde un “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanai nepieciešamais būvdarbu finansējums, tostarp materiālu centralizētajam piegādēm, iepriekš informēja SM pārstāvji.
LETA jau ziņoja, ka SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par dzelzceļa nozares reformu paredz EDzL integrēt LDz koncernā, kā ar reforma paredz LDz koncerna meitas uzņēmumu konsolidāciju. Plānots, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un SIA “LDz loģistika” pievienotu SIA “LDz Cargo”, lai stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju un mazinātu administratīvās izmaksas.
Tāpat tiks vērtēta nepieciešamība izdalīt apvienoto “LDz Cargo” no LDz koncerna kā atsevišķu valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu pilnīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju funkciju atdalīšanu.
SM norāda, ka dzelzceļa nozares reforma paredz būtiskas pārmaiņas nozares pārvaldībā, kas ļaus efektīvāk izmantot resursus un samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus sakārtojot nozares pārvaldības un finansējuma modeli, kā arī atrisinātu jautājumu par “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldītāju.
Patlaban dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību veic LDz, savukārt EDzL atbildībā ir jaunas “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izveide.
SM ieskatā, lai Eiropas standarta infrastruktūru sekmīgi integrētu esošajā dzelzceļa sistēmā, optimāls risinājums ir pakāpeniska uzņēmumu konsolidācija, kuras rezultātā tiktu veikta pilnīga EDzL integrācija LDz koncernā.
EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.
LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes – līdz 7,794 miljoniem eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums “LDz apsardze” un loģistikas uzņēmums “LDz loģistika”.
Tematiskā komiteja pēc bijušā satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ierosinājuma tika izveidota 2024.gada 23.februārī ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu. Komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt efektīvu starpnozaru jautājumu koordināciju veiksmīgai “Rail Baltica” projekta īstenošanai līdz 2030.gadam.