Dzīves dārdzības pieaugums licis katram piektajam Baltijas valstu iedzīvotājam samazināt regulāras finansiālās palīdzības sniegšanu ģimenei vai draugiem, un katrs desmitais atklāj, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saņem palīdzību no tuviniekiem. To apliecina bankas Citadele janvāra sākumā tiešsaistē veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Reprezentatīvā aptauja ir veikta kopā ar pētījumu aģentūru Norstat, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 cilvēkus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Neskatoties uz visaptverošu cenu pieaugumu, 32% Latvijā aptaujāto sniedz finansiālu atbalstu tuviniekiem līdzšinējā apjomā, turklāt
šādu respondentu Latvijā ir krietni vairāk nekā Lietuvā (23%) un Igaunijā (21%).
Visbiežāk šādā situācijā atrodas cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadu vecumam ar ikmēneša ienākumiem, kas pārsniedz 1500 eiro robežu. Vēl 3% visās Baltijas valstīs norāda, ka savus tuviniekus šajos ekonomiski izaicinošajos laikos atbalsta ar vēl lielāku summu nekā līdz šim – arī šajā respondentu grupā tie ir cilvēki, kuru ienākumi ik mēnesi pārsniedz 1500 eiro.
Tomēr veiktā aptauja iezīmē arī negatīvu tendenci – pašreizējā ekonomiskā situācija mainījusi cilvēku iespējas finansiāli atbalstīt ģimenes locekļus, draugus vai paziņas. Aptuveni katrs piektais jeb 19% Latvijā un 22% Lietuvā un Igaunijā nevar sniegt atbalstu tādā pat apjomā kā līdz šim.
Aptuveni katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šobrīd nevar finansiāli palīdzēt tuvākajiem, jo palīdzību saņem pats
– šādā situācijā atrodas 9% aptaujāto Latvijā un Lietuvā, kā arī 10% Igaunijā. Visbiežāk šādi atbildējuši gados jauni cilvēki (18–29 gadi) un tie, kuri pārsnieguši 60 gadu vecumu.
«Ņemot vērā iepriekšējos pētījumus, skaidri iezīmējas tendence, ka drošības uzkrājumi Lietuvā un Igaunijā tiek veidoti lielākā apjomā nekā Latvijā. Līdz ar to arī nepieciešamība pēc finansiāla atbalsta starp Latvijas iedzīvotājiem ir augstāka,» skaidro uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe. «Tuvinieku atbalsts noteikti ir laba alternatīva ātri pieejamo aizdevumu ņemšanai, kas reizēm var likties kā glābiņš.»
Analizējot respondentu nodarbošanos, secināms, ka visbiežāk finansiālu palīdzību no tuviniekiem Latvijā saņem studenti (27%) un aktīvos darba meklējumos esoši bezdarbnieki (28%). Līdzīgas tendences vērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Tikmēr mājsaimnieces vai bērna kopšanas atvaļinājumā nodarbinātie lielāku atbalstu no tuviniekiem saņem tieši Lietuvā (29%) un Igaunijā (27%), nevis Latvijā (13%), liecina aptaujas dati.
Latvijā 3% aptaujāto, kā arī 7% Lietuvā un Igaunijā atklāj, ka ir saņēmuši lūgumu palīdzēt, taču finansiālā situācija to neatļauj darīt. Pietiekami liela sabiedrības daļa atklāj, ka nesniedz finansiālu atbalstu nevienam – šādā situācijā atrodas 15% Latvijā un Igaunijā, kā arī 17% Lietuvā. Šādi Latvijā visbiežāk atbildējušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru ienākumu mēnesī ir robežās no 551 līdz 750 eiro.
Katrs piektais Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norāda, ka tuvinieku lokā nav neviena, kam šobrīd nepieciešama vērā ņemama finansiālā palīdzība. Latvijā šī atbilde visbiežāk reģistrēta Rīgā, Pierīgā un Zemgalē dzīvojošajiem.
Lasiet arī: Patērētājiem dzirnakmeni noņems, bet nospiedums paliks
