Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) finansiālā situācija neuzlabojas. Šogad kravu apjoms kritīs līdz rekordzemam līmenim. Tas nozīmē, ka uzņēmums atkal prasīs valstij naudu, mūs brīdina TV3 raidījums Nekā personīga, savā sižetā skaidrojot un vērtējot LDz notiekošo.
Šādi ir galvenie vēstījuma pieturpunkti. 1. Vēl par mēnesi pagarina konkursu uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu; neatklāj, cik pretendentu bija pieteikušies. 2. Līdzšinējais uzņēmumuma vadītāja pienākumu izpildītājs Rinalds Pļavnieks pieteicies konkursā LDz valdes priekšsēdētāja amatam. 3. Valdībā vēl neskata slepeno ziņojumu par LDz reorganizāciju un šogad nepieciešamo valsts subsīdiju apmēru. 4. Finanšu ministrs: segt LDz zaudējumus satiksmes ministrijas pieteiktajā apmērā valsts šogad atļauties nevar.
Reformas, izmaksu optimizācija un darbinieku atlaišana valstij piederošajā uzņēmumā LDz turpinās jau ilgāku laiku, taču finanšu situācija neuzlabojas.
LDz Vesto Kravu apjoms šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, samazinājās par 36,3%
un bija 4,353 miljoni tonnu. Ilgstošo kravu apjomu lejupslīdi būtiski ietekmēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā un ieviestais sankciju režīms. Nedaudz, bet pieauga vienīgi iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi.
Satiksmes ministrijai jau gada sākumā bija uzdevums izstrādāt ziņojumu ar scenārijiem, kā izmaksas dzelzceļa milzim vēl samazināt. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss. Līdz valdības galdam tas netiek Finanšu ministrijas iebildumu dēļ – tā negrib dot subsīdijas prasītajā apmērā. Tikmēr joprojām nav zināms, kurš turpmāk vadīs LDz.
Stāsta satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA):
“Ar Latvijas dzelzceļu strādāsim arī ar vietējiem uzņēmumiem. Uzsākti jau sarunu raundi, lai sekmētu vietējo kravu pārvadājumus, izmantojot dzelzceļu. Ir vērojamas pozitīvas tendences. strādājot ar uzņēmuma pagaidu vadību. Cerams, ka kolēģus [valdībā] drīzumā varēsim informēt par nākotnes virzieniem.”
Tomēr optimismam pamata ir maz, piebilst Nekā personīga.
Satiksmes ministrijas un paša uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad kravu apjoms samazināsies līdz visu laiku zemākajam līmenim – 16 miljoniem tonnu. Pēc pagājušā gada 24.februāra, kad Krievijas karš Ukrainā atsākās jaunā, daudz nežēlīgākā fāzē, publiskajā telpā izskanēja politiķu runas par pilnīgu robežu slēgšanu austrumu virzienā. Tomēr arī pērn lielākā daļa kravu nāca no Krievijas. Uzņēmumā stāsta, ka
pašlaik būtisku apjomu LDz kopējā bilancē veido Kazahstānas kravas.
Situāciju raksturo finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV):
“Attiecībā uz operatīvo situāciju, kāda ir Latvijas dzelzceļā, kad strauji mainās mūsu attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu – sankcijas, sankcijas, sankcijas –, mēs redzam, ka dzelzs priekškars krīt. [Droši vien domāts “aizverās” – BNN]. Optimāli pateikt, ka tonnu [kravas], kā nu tās kustēsies, ir ļoti grūti, vēl pēdējās tur mūk cauri. Ļoti nedroša tā lieta ir. Tā ka tas nozīmē milzīgu restrukturizāciju pašā Latvijas dzelzceļā.”
Meklējot jaunas iespējas pelnīt, LDz meitasuzņēmums Ldz Cargo šogad sāka pārvadāt kravas no Igaunijas ostām uz Krieviju. Nekā personīga jau stāstīja, ka Igaunija savam valsts uzņēmumam Operail Krievijas un Baltkrievijas kravas vest aizliedza. Tomēr mūsu politiķi, neskatoties uz dažādiem riskiem, to atbalsta. Taču satiksmes ministrs Vitenbergs norāda, ka savas iespējas samazināt izdevumus LDz koncerns ir izsmēlis.
Turpina Vitenbergs:
“Pēdējo gadu laikā, darbinieku skaits uzņēmumā ir samazināts no desmit tūkstošiem uz sešiem. Ir jāturpina darbs tieši augstākajā uzņēmuma vadībā. Jā, mēs esam izstrādājuši plānu kopā ar Latvijas Dzelzceļu. Jau labu laiku iepriekš esam iesnieguši valdībā. Ir bijis saskaņošanas process un iebildumi no Finanšu ministrijas. Cenšamies par šīm iebildēm panākt vienošanos!”
Satiksmes ministrijas ziņojumam par LDz nākotni ir ierobežotas pieejamības statuss. Raidījumam ir zināms, ka viens no scenārijiem paredz uzņēmjuma trīs meitas kompāniju – LDz Cargo, LDz Ritošā sastāva serviss un Ldz Loģistika – apvienošanu. Ieguvums gan nebūs liels. Apvienošana, pēc satiksmes ministra sacītā, ļautu samazināt izmaksas par aptuveni 2–3 miljoniem eiro. Netiek izslēgta arī versija pārdot LDz apsardzes uzņēmumu.
Vienlaikus LDz valdībai atklal prasīs papildus naudu no budžeta. Ar to nav apmierināta Finanšu ministrija, kura uzskata, ka izmaksas vēl jāsamazina.
Savu pozīciju skaidro Ašeradens:
“Šobrīd Latvijas dzelzceļš ir pieteicis ļoti nopietnu finansējuma summu, kāda ir nepieciešama. [..] Es varu pateikt, ka man ir premjera rezolūcija, ka attiecībā uz šo gadu man ir visi resursi jānovirza izglītībai un veselības aprūpei. Tā kā tā situācija ir ļoti, ļoti komplicēta. Es skaitļus nenosaukšu šobrīd. Bet es gribu teikt, ka tie ir pietiekami lieli līdzekļi, un valdībai šobrīd ir absolūti citas prioritātes. Un tās ir jāatrisina pirmajā pusgadā.”
Valsts subsīdijas dzelzceļa uzturēšanai vidēji sasniedz 70 miljonus eiro gadā.
Kādu summu LDz valdībai prasīs, uzņēmuma pagaidu vadītājs neatklāj.
Problēmas skaidro LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Rinalds Pļavnieks:
“Ir pasažieru pārvadājumi, kas ir objektīvs, noteikts pakalpojuma apjoms no Latvijas dzelzceļa. Un tad ir šis te finanšu līdzsvars. Un bieži vien, kad runā par šiem skaitļiem, tie tiek nekorekti sapludināti savā starpā. Bet apjoms finanšu līdzsvaram šo te zaudējumu segšanai, protams, ir atkarīgs ne tikai no mūsu iekšējiem procesiem. Bet arī no tirgus.
Bet es domāju, ka tad, kad informatīvais ziņojums tiks skatīts – jo pagaidām tam ir ierobežotas piekļuves statuss –, pēc tam būs ļoti plaša komunikācija ar sabiedrību.”
Viņam raidījuma sižetā oponē Ašeradens:
“Infrastruktūra jāuztur, bet zaudējumus segt tādā apmērā, kādā ir pieteicies Latvijas dzelzceļš, pilnīgi noteikti valsts nevar tādu atļauties. Es ceru, ka maijā mēs šos jautājumus sāksim skatīties. Tie ir tiešām strukturāli, makroekonomiski jautājumi, ko mēs darām ar infrastruktūrām, kā mēs tās attīstām.
Un, protams, mums būtu jāredz jaunā Latvijas dzelzceļa vadība, ar ko viņa nāk klajā, kas ir tās idejas. Viens ir ministrija un eksperti, bet bieži vien ir izšķirīgi, kā vadītāji rīkojas.”
Te Nekā personīga atgādina: februārī LDz padome izteica neuzticību valdes vadītājam Mārim Kleinbergam. Jauno valdes priekšsēdētāju meklē konkursā. Tajā pieteicies arī uzņēmuma pagaidu vadītājs: “Man ir starptautiska loģistikas un piegāžu ķēdes pieredze, kur ir gūta izpratne par transporta uzņēmumu pārvaldību, par tendencēm nozarē. Ir pārvaldīti šādas jomas uzņēmumi un iegūts skatījums, kā tas varētu būt Latvijas dzelzceļā.”
Pļavnieks iepriekš ieņēmis dažādus amatus Francijā bāzētās, transporta un loģistikas nozarē strādājošās GEFCO grupas uzņēmumos. LDz valdei pievienojies pirms pusotra gada. Šobrīd uz atlases laiku veic pagaidu vadītāja pienākumus.
Neoficiāli zināms, ka konkursā uz valdes priekšsēdētāju pieteicies arī LDz finanšu direktors Rems Razums. Viņa profesionālā pieredze saistīta ar dažādu uzņēmumu – tai skaitā Latvijas Balzams, Lido, Narvesen – vadību. Bijis norvēģu kapitāla nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow valdes loceklis. Razums patlaban ir arī LDz meitas kompānijas LDz ritošā sastāva serviss padomes priekšsēdētājs. Viņš par savu kandidēšanu ar raidījumu runāt nevēlējās.
Nominācijas komisija neatklāj, cik pretendentu pieteicās līdz iepriekš izziņotā termiņa beigām – 20.aprīlim. Šonedēļ konkursu uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu pagarināja vēl par mēnesi, lai piesaistītu plašāku kandidātu loku.
To skaidro Vitenbergs:
“Būs nepieciešama tāda liela fleksibilitāte, orientēties arī tādos mūsdienu procesos, jo tas iepriekšējais sadarbības modelis ar Krieviju, ar Baltkrieviju nebūs iespējams kā tāds stabils biznesa veids. Tā kā gan aktīva darbība Centrālāzijā vai sadarbība ar Lietuvu, Igauniju. Es gribētu teikt, ka [valdes priekšsēdētāja kandidātam] būtu jānāk no biznesa vides, ar tādu mūsdienīgu redzējumu arī. Kāda varētu būt sadarbība Rail Baltic projektā, kas līdz šim no Latvijas Dzelzceļa puses nav bijusi novērota vispār.”
Nekā personīga atgādina: pēdējā laikā tiek apsvērts, ka taupības nolūkos LDz varētu apvienot ar Rail Baltica nacionālo ieviesēju Eiropas Dzelzceļa līnijas.
Taču par šādu apvienošanu ir nepieciešams politiski vienoties.
Satiksmes ministrijas ziņojumu par LDz nākotni Ministru kabinetā ir iecerēts skatīt šomēness. Konkurss uz jaunā vadītāja amatu tad visdrīzāk vēl nebūs noslēdzies, šī raidījuma sižeta izskanā piebilst tā veidotāji.
Lasiet: Dzelzceļa kravu plūsmas Baltijā turpinās kristies, prognozē Osinovskis
