Eksas-Marseļas Universitāte (AMU) uzrunā zinātniekus, kurus var skart ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas reformas, un aicina turpināt darbu Eiropā, vēsta “Politico”.
Eksas-Marseļas Universitāte jūnija nogalē iepazīstināja ar astoņiem ASV zinātniekiem, kuri šobrīd kārto pēdējās formalitātes, lai pievienotos universitātes programmai “Drošā vieta zinātnei” (Safe Place for Science). Tā izveidota, lai uztunātu zinātniekus, kas baidās, ka Trampa administrācija varētu atņemt finansējumu pētījumiem. AMU sola gaišāku nākotni saules pielietajā Vidusjūras ostas pilsētā.
Gan Francija, gan Eiropas Savienība kopš Trampa prezidentūras sākuma janvārī uzsākusi miljoniem eiro vērtas programmas, lai pārvilinātu zinātniekus no okeāna otras puses, AMU programma ir pirmā, kas sākusi darbību Francijā. Tas nozīmē, ka astoņi zinātnieki būs pirmie “akadēmiskie bēgļi”, kas iemainīs ASV pret Franciju.
AMU direktors Eriks Bertons (Eric Berton), uzrunājot žurnālistus universitātes astrofizikas laboratorijā, salīdzināja situāciju ar 2.pasaules kara laiku, kad daudzi Eiropas akadēmiķi pameta nacistu pārņemto Vāciju.
“Šobrīd notiekošais nav pilnīgi nesaistīts ar citu tumšu mūsu vēstures posmu,”
sacīja Bertons.
Bertons kopā ar bijušo Francijas prezidentu Fransuā Olandu (François Hollande) mudinājuši izveidot “akadēmiskā bēgļa” statustu.
Lielākā daļa no pētniekiem, kuri apmeklēja Bertona preses konferenci, vēl nav parakstījuši līgumu ar AMU, un aicināja saglabāt viņu anonimitāti, lai pasargātu pētniecisko statusu ASV, gadījumā, ja līgums netiek noslēgts. Starp pieteikumu iesniegušajiem bija arī klimata pētnieks Džeimss, kurš strādā cienījamā pētnieciskajā universitātē, un viņa sieva, kura pēta likumu sistēmas un demokrātijas saskari. Džeimss norādīja, ka pieteikušies AMA programmai, jo strādā pētniecības jomās, ko var skart budžeta samazinājumi.
Lai gan Džeimss sacīja, ka neuzskata sevi un kolēģus par “bēgļiem”, viņš pauda dziļu satraukumu par zinātniskās pētniecības nākotni Trampa ēnā.
Ziemeļilionoisas Universitātes vēstures profesors Braiens Sandbergs (Brian Sandberg), kurš pēta klimata pārmaiņas tā sauktā “mazā ledus laikmeta” periodā no 16. līdz 19.gadsimtam, jau ieplānojis pavadīt Marseļā gadu kā viesprofesors. Piedaloties meistarklasēs martā, profesors uzzināja par AMU programmu un nolēma pieteikties. Viņš sacīja:
“Visa ASV pētniecības un izglītības sistēma piedzīvo uzbrukumu.”
AMU informējusi, ka, neskatoties uz universitātes vārda mazo atpazīstamību, programmai pieteikušies 298 kandidāti, tostarp no tādām prestižām universitātēm kā Stenforda un Jēla. Bertons norādīja, ka lielais pieteikumu skaits liecina par situācijas nopietnību viņpus okeānam.
Franču universitāte jau ieguldījusi programmā 15 miljonus eiro, un šobrīd cenšas panākt, lai arī Francijas valdība iegulda tikpat lielu summu. Tas ļautu teju dubultot plānoto uzņemamo kandidātu skaitu, no 20 uz 39.
Tomēr pārcelšanās uz svešu valsti, kurā angļu valoda nav oficiālā valoda, ir liels solis. Tāpat dienas kārtībā ir arī algu jautājums, Francijas pētniekiem tās ir zemākas, un arī kopējais pētniecības budžets ir mazāks.
Kāda nesen karjeru sākusi bioloģijas antropoloģe sacīja, ka gaida visus līguma nosacījumus no AMU puses. Viņu uztrauc algas atšķirība, tajā pašā laikā mierina doma, ka Francijā dzīves dārdzība ir mazāka, un arī izglītība diviem viņas bērniem būs bez maksas, turklāt bērni ar nepacietību gaidot iespēju pārcelties. Viņa norādīja, ka mazliet bezrūpīgāka dzīve kompensēs mazāku algu: “Būs mazāk stresa kopumā, politiski un akadēmiski.”
Bertons uzsvēra, ka programmmas dalībnieki saņems tādu pašu algu kā viņu vietējie kolēģi. Viņa paziņojums ir atbilde uz vietējo akadēmiķu bažām par to, ka līdzekļi tiks novirzīti ASV pētniekiem, kamēr Francijas zinātnieki jau ilgstoši sūdzas par pārāk mazo finansējumu.
Lasiet arī: ES vienojas par lauksaimniecības produktu tirdzniecības nosacījumiem ar Ukrainu
