Francijas parlamentam tā arī neizdevās 19.decembrī vienoties par 2026.gada valsts budžetu, un tas nozīmē, ka būs jāmeklē ārkārtas risinājumi, lai gada sākumā neapstātos norises valstī, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Abu palātu deputātu veidotā apvienotā komisija atzina sakāvi vien pēc nepilnu stundu ilgas diskusijas par budžeta projektu. Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī (Sebastien Lecornu) sacīja, ka 22.decembrī runās par tālāko rīcību ar galvenajiem politiskajiem līderiem, un piebilda, ka parlaments nepaspēs pirms jaunā gada nobalsot par jauno budžetu.
Budžeta sarunu izjukšana visdrīzāk nozīmē, ka Lekornī būs jāveido ārkārtas regulējums, lai atļautu izdevumus, nodokļu iekasēšanu un aizņemšanos jaunā gada sākumā, līdz tiks pieņemts budžets. Tomēr tāds regulējums būtu tikai īslaicīgs risinājums. Francijas Centrālās bankas vadītājs Fransuā Vilruā de Galo (Francois Villeroy de Galhau) pirms budžeta sarunu izbeigšanas norādīja, ka ārkārtas likumdošana neparedz nekādu izvēli, bet
ir nepieciešams vairāk līdzekļu veltīt, piemēram, aizsardzībai.
De Galo piebilda, ka īpašais likums var radīt budžeta deficītu, kas ir ievērojami augstāks nekā vēlams, jo tajā nav iekļauti mēri izmaksu ietaupījumam, un nav arī iekļauti nodokļi.
Kamēr Lekornī cenšas savaldīt budžeta deficītu, kas pašlaik ir augstākais eirozonā, investori un novērtējuma aģentūras pievērsušas īpašu uzmanību Francijas finansēm. Mazākuma valdība uzstāj, ka nākamā gada budžeta deficītam jābūt zem 5%. Francijas senāts 15.decembrī apstiprināja budžetu ar 5,3% deficītu.
Lekornī valdībai ir maz iespēju manevrēt sašķeltajā parlamentā, kur kopš 2024.gada vasaras nesaskaņas par budžetu jau likušas izjukt trīs valdībām.
Lasiet arī: Igaunijas iekšlietu ministrs: krievi neprot nolasīt karti