Mazāk kā diennakti pēc tam, kad tika atklāts viņa piedāvātā ministru kabineta sastāvs, atkāpies septembrī ieceltais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī (Sebastien Lecornu), un neskaidrā situācija franču politikā turpinās, raksta britu raidorganizācija BBC.
Lekornī 6.oktobra rītā sacīja, ka apstākļi nav bijuši labvēlīgi tam, lai viņš varētu būt premjerministrs. Viņš arī kritizēja partiju nevēlēšanos panākt kompromisus.
Ir pagājušas tikai 26 dienas, kopš Lekornī tika iecelts amatā pēc tam, kad krita Fransuā Bairū (François Bayrou) valdība.
Nacionālās asamblejas partijas dedzīgi kritizējušas Lekornī kabineta sastāvu, kurš bija praktiski tāds pats kā Bairū kabinets. Vairākas partijas pieprasa rīkot vēlēšanas, un citas aicina Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron) atkāpties, bet viņš apņēmies palikt amatā līdz termiņa beigām 2027.gadā. Galēji labējā Marina Lepēna (Marine Le Pen) paziņojusi, ka vienīg’;a pareizā rīcība tagad būt rīkot vēlēšanas. Viņa piebilda, ka “šis joks ir vilcies pārāk ilgi,” un francūžiem esot apnicis.
Tas, kas notiks tālāk, ir pilnīgi Makrona ziņā.
Viņam ir trīs iespējas: viņš var iecelt jaunu premjerministru, var izsludināt vēlēšanas vai var pats atkāpties. Pēdējā iespēja ir vismazāk ticamā, savukārt pirmā varētu būt dabiska izvēle. Jautājums ir – kuru vispār vairs var aicināt veidot valdību. Lekornī bija Makrona pēdējā cerība. Makrons varētu izvirzīt kādu sociālistu, lai arī šai politiskajai grupai tiktu iespēja veidot valdību, tomēr skaidrs, ka sociālistu valdība kristu visai ātri.
Tātad paliek vidējā iespēja – rīkot vēlēšanas. Rezultāts varētu būt nepatīkams Makronu atbalstošajiem centriskajiem spēkiem, un grandioza uzvara Lepēnas galēji labējiem.
Lekornī bija jau piektais premjerministrs divu gadu laikā. Īsās uzrunas laikā 6.oktobrī Lekornī kritizēja politiskās frakcijas, kuras visas uzvedoties tā, it kā tām būtu vairākums. “Es biju gatavs kompromisiem, bet visas partijas gribēja, lai citas partijas pilnībā pārņem viņu programmu,” sacīja nu jau bijušais premjerministrs.
Francijas politika ir īpaši nestabila jau kopš 2024.gada jūlija, kad Makrons izsludināja ārkārtas vēlēšanas,
cenšoties pēc savas partijas sāpīga zaudējuma Eiropas Parlamenta vēlēšanās panākt vairākumu parlamentā mājās. Tā vietā vēlēšanas radīja parlamentu, kas sastāv no radikāli atšķirīgām partijām, kas nevēlas sadarboties viena ar otru. Līdz ar to jebkuram premjerministram ir grūti gūt vajadzīgo atbalstu.
Bairū valdības klupšanas akmens bija plāni skarbi apgriezt budžetu, lai mazinātu valsts milzīgo ārējo parādu. Tas ir trešais augstākais eirozonā uzreiz pēc Grieķijas un Itālijas.
Lasiet arī: Francijas premjerministra valdība ir kritusi; kas notiks tālāk?