Francijas premjerministrs Fransuā Bairū (François Bayrou) pēc tikai deviņiem mēnešiem amatā nav izturējis Nacionālās asamblejas uzticības balsojumu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
74 gadus vecais Bairū bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) ceturtais premjerministrs divu gadu laikā. Viņš aicināja samazināt budžetu par 44 miljardiem eiro, lai tiktu galā ar Francijas augošo parādu, un tieši tas, iespējams, veicināja viņa krišanu. Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka pret Bairū un viņa mazākuma valdību bija 364 deputāti, un atbalstu balsojumā izrādīja 194 deputāti.
Makrona otro termiņu amatā apvij nepārtrauktas politiskās krīzes, un tagad viņam būs jāvirza jau piektais premjerministrs. 2024.gada jūnijā Makrons jau spēra riskantu soli, izsludinot ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam, kad prezidenta partija bija zaudējusi Eiropas parlamenta vēlēšanās, viņš cerēja ar ārkārtas vēlēšanām panākt vairākumu un stabilitāti valstī, tomēr rezultāts bija pretrunīgs un trausls parlamentārais sastāvs. Tas jebkuram premjerministram sāgādā grūtības iegūt nepieciešamo atbalstu likumprojektiem, un vēl jo vairāk – valsts budžeta plānam.
2024.gada septembrī Makrons par premjeru virzīja Mišelu Barnjē (Michel Barnier), bet viņš un viņa vadītā valdība jau dažus mēnešus vēlāk, decembrī, neizturēja uzticības balsojumu. Tagad tāds pats liktenis skāris Bairū, un viņš iesniegs oficiālu atlūgumu 9.septembrī.
Atsevišķas partijas politiskā spektra pretējās pusēs turpina pieprasīt ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Makrons paziņojis, ka neatkāpsies pirms termiņa beigām, tātad – 2027.gada. Tagad viņam ir jāizvēlas – virzīt jau piekto premjerministru, vai izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas varētu draudēt ar vēl nestabilāku parlamentu.
Bairū galvenais klupšanas akmens bija aicinājums samazināt valdības izdevumus, lai novērstu katastrofu, ko nākamajām paaudzēm radīs valsts augošais parāds.
Francijas valdība gadu desmitiem ir tērējusi vairāk naudas nekā tiek nopelnīts, un tas radījis vajadzību aizņemties. 2025.gada sākumā valsts ārējais parāds veidoja 3345 miljardus eiro, jeb 114% no IKP. Tas ir trešais lielākais parāds eirozonā, uzreiz aiz Itālijas un Grieķijas, un faktiski nozīmē, ka katrs Francijas pilsonis ir parādā 50 000 eiro. Pērn budžeta deficīts bija 5,8% no IKP, un šogad nesolās būt mazāks, līdz ar to atkal nāksies aizņemties.
Tāpat kā citviet “vecajā Eiropā,” arī Francijā galvassāpes sagādā demogrāfiskā situācija un novecojošā populācija.
Bairū ir starp tiem Francijas politiķiem, kas vēlējās samazināt budžetu,
ķeroties klāt dāsnajām sociālā atbalsta programmām, piemēram, valsts izmaksātajām pensijām.
Pirms diviem gadiem Francija palielināja pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem, un Bairū norādījis, ka uzskats, ka var iet pensijā jau uzreiz pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas vairs nav atbilstošs.
Kreisā flanga politiķi aicinājuši drīzāk celt nodokļus, nevis samazināt budžetu.
Tagad, kad Bairū valdība ir kritusi, Franciju, visticamāk, gaida kārtējais šaubu un spekulāciju posms. Iespējams, Makrons centīsies ātri izvirzīt nākamo premjerministru, tomēr pieredze rāda, ka process var krietni ievilkties. Prezidentam ir jāatrod kāds, pret kuru nebūtu iebildumu vismaz dažām no opozīcijas partijām. Barnjē un Bairū izvirzīšana aizņēma nedēļas, un nav pamata domāt, ka tagad veiksies labāk. Var pieņemt, ka tikmēr Bairū turpinās vadīt valdību.
Makrons noteikti izjutīs spiedienu izvirzīt kandidātu no kreiso politisko spēku puses. Iepriekšējie premjerministri pārstāvēja labējos un centriskos spēkus; turklāt kreisi orientētās partijas matemātiski ieguva vislielāko atbalstu 2024.gada vēlēšanās.
Francijas prezidentam ir vairāki varianti no dažādu politisko spēku puses, tomēr galvenais jautājums ir, vai kāds no politiķiem, kas gaida 2027.gada prezidenta vēlēšanas un apsver kandidēšanu, vēlēsies norakt savu politisko karjeru, pieņemot Makrona piedāvājumu.
Lasiet arī: Lielbritānija, Francija un Vācija virzās uz sankciju atjaunošanu Irānai