Francija ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz asistētas nāves legalizēšanu. Francijas parlamenta apakšpalātā – Nacionālajā asamblejā – 305 deputāti otrdien, 17.maijā, nobalsoja par likumprojekta pieņemšanu, ar kuru “pieaugušiem pacientiem, kuri sirgst ar smagu slimību un kuri to ir lūguši, tiek piešķirtas tiesības uz asistētu nāvi”, bet 199 balsoja pret. Tagad tas tiks nodots augšpalātai, Senātam, un pēc tam tiks izskatīts otrajā lasījumā Nacionālajā asamblejā, ziņu britu raidorganizācija BBC.
Likumprojekta atbalstītāji cer, ka tas stāsies spēkā līdz 2027.gadam.
Tādējādi Francija kļūtu par astoto valsti Eiropas Savienībā, kas ļautu veikt asistēto nāvi.
Pašreizējā redakcijā Francijas versija nebūtu tik plaša kā Nīderlandē vai Beļģijā, kas bija pirmās valstis Eiropā, kuras legalizēja asistēto nāvi.
Atsevišķs likumprojekts, kas paredz tiesības uz paliatīvo aprūpi, tika pieņemts bez iebildumiem. Tiek lēsts, ka 48% Francijas pacientu, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, to nesaņem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien sociālajos tīklos paziņoja, ka lēmums apstiprināt abus likumprojektus ir “svarīgs solis”.
“Ar cieņu pret jutīgumu, šaubām un cerībām, brālības ceļš, uz kuru es cerēju, pamazām paveras,” viņš rakstīja vietnē “X”.
Liela daļa no divas nedēļas ilgušajām debatēm Asamblejā bija veltītas apstākļiem, kādos pacients varētu pretendēt uz asistētu nāvi.
Apstiprinātā formula attiecas uz “cilvēkiem, kurus skārusi smaga un neārstējama slimība”, kas “apdraud dzīvību un ir tās progresējošā vai terminālajā fāzē”, kuri cieš “pastāvīgas fiziskas vai psiholoģiskas ciešanas”.
Pacientam būtu jāspēj “brīvi paust savu nodomu”. Viņiem būtu jāgaida 48 stundas un tad tas jāapstiprina.
Pēc atļaujas saņemšanas letālo devu varētu ievadīt pats pacients vai ārsta palīgs, ja pacients pats nav spējīgs to izdarīt.
Atļauju izsniegtu ārsts, bet tikai pēc apspriešanās ar kolēģiem.
Deputātiem tika dota iespēja brīvi balsot par likumprojektu, kas liecina, ka viedokļi par asistēto nāvi dalās dažādās partijās. Likumprojektu lielākoties atbalstīja centriski un kreisi noskaņotie deputāti, savukārt labēji un populistiski noskaņotie deputāti bija pret to.
Konservatīvie kritiķi, kurus atbalstīja Katoļu baznīca, bažījās, ka likumprojektā ietvertās definīcijas ir pārāk plašas un varētu atļaut asistētu nāvi cilvēkiem, kuri varētu dzīvot gadiem ilgi.
Pretinieki arī bažījās, ka vecāka gadagājuma cilvēki varētu justies spiesti izvēlēties nāvi, lai izvairītos no apgrūtinājuma.
Daži kreisā spārna deputāti vēlējās iet vēl tālāk, atļaujot asistētu nāvi nepilngadīgajiem, ārvalstniekiem un cilvēkiem, kuri pirms nonākšanas komā ir atstājuši rakstiskus norādījumus.
Saskaņā ar likumprojektu medicīnas darbiniekiem, kuri iebilst pret asistētu nāvi, nebūs pienākuma to veikt. Tomēr par mēģinājumu bloķēt asistētas nāves procedūru būtu paredzēts divu gadu cietumsods.
Konservatīvie vēlējās izveidot vēl vienu noziegumu – kūdīšanu uz asistētu nāvi. Taču deputāti šo grozījumu noraidīja.
Premjerministrs Fransuā Bairū, kurš ir katolis, paziņoja, ka, ja viņam būtu jābalso par šo likumprojektu, viņš atturētos.
Lasiet arī: VIDEO | Makrons skaidro, ka kamerā iemūžinātais strīds ar Bridžitu bijis vien “jokošana”
