Francijas premjerministrs Fransuā Bairū (François Bayrou) kā daļu no taupīšanas plāna 2026.gada budžetam ierosinājis atcelt divas valsts brīvdienas – tas ļaušot samazināt tēriņus un palielināt izdevumus aizsardzībai, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Bairū aicina atcelta brīvu dienu Lieldienu pirmdienā un 8.maijā, kad tiek svinēta sabiedroto uzvara 2.pasaules karā. Pēc viņa teiktā, dažādas oficiālās brīvdienas ir pārvērtušas maiju par caurumainu Šveices sieru, tomēr premjerministrs norādīja, ka ir gatavs uzklausīt arī citus ierosinājumus.
Pastāv risks, ka Francijas parlaments Bairū budžeta plānu noraidīs, un tādā gadījumā uz spēles ir arī visa valdība. Bairū 15.jūlijā norādīja, ka Franciju, kas ir eirozonas otra lielākā ekonomika, var nosmacēt parādi. Stundu garajā uzrunā premjerministrs iezīmēja virkni drosmīgu mēru, kas varētu savaldīt budžeta deficītu. To vidū bija sabiedrisko tēriņu iesaldēšana, nodokļu atlaides atcelšana turīgākajiem un sabiedriskā sektora darbinieku skaita samazināšana. Tajā pašā laikā, plānojot budžetu, jāņem vērā Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) aicinājums palielināt aizsardzības budžetu.
Starp visām iespējām tieši brīvdienu atcelšana pievērsusi visvairāk uzmanības.
Bairū paziņoja, ka Lieldienu pirmdienai nav nekādas reliģiskas nozīmes, un valstij šajā laikā būtu jāstrādā un jāražo vairāk. Šis izteikums uzreiz nonācis virsrakstos, un izsaucis arī nosodījumu. Galēji labējā partija to nodēvējusi par uzbrukumu Francijas vēsturei un strādniekiem, savukārt Zaļās partijas līdere nosodījusi ideju svītrot no atzīmējamo dienu saraksta datumu, kad tiek svinēta uzvara pār nacismu.
Pēc uzrunas atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Bairū norādīja, ka viņa ierosinājums ir elementāra matemātika: “Ja mēs gribam turpināt virzību, mums jāatroda vēl vairāk nekā 40 miljardi eiro.” Viņš tādējādi atsaucās uz uz nepieciešamību veikt budžeta samazinājumu par 43,8 miljardiem eiro, lai izvairītos no lielāka parāda, kas augot par pieciem tūkstošiem eiro ik sekundi. Francijas valdība nākamgad plāno samazināt budžeta deficītu līdz 4,6% līdzšinējo 5,8% vietā.
Bairū pozīcijas šobrīd apdraud tieši budžeta jautājums, kas lika krist iepriekšējai valdībai. Pašreizējā premjerministra priekšgājējs rosināja vēl skarbākus veidus budžeta deficīta samazināšanai, un neizturēja neuzticības balsojumu. Arī šobrīd galēji labējās un galēji kreisās partijas draud gāzt premjeru.
Lasiet arī: Makrons sola ievērojami palielināt aizsardzības budžetu