Eiropas Savienība (ES) pašlaik veic sagatavošanās darbus, lai sāktu oficiālas sarunas ar Ukrainu par tās iespējamo dalību 27 valstu blokā. Kā otrdien, 3.oktobrī, informēja trīs ES diplomāti, kas ir informēti šajā jautājumā, ir paredzams, ka ES līderi dos Kijivai atļauju sākt šīs sarunas pirms gada beigām, un oficiāls paziņojums gaidāms jau decembrī, vēsta Politico.
Jūnijā ES dalībvalstis piešķīra Kijevai kandidātvalsts statusu potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā. ES amatpersona otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka Eiropas Komisija (EK) novembrī plāno publicēt “progresa ziņojumu”, kurā tiks novērtēts, cik lielā mērā Ukraina un citas kandidātvalstis atbilst ES priekšnoteikumiem uzņemšanai.
Viens no ES diplomātiem – kuram, kā pārējiem diviem, tika dota anonimitāte, lai apspriestu konfidenciālus jautājumus – izteica pieņēmumu, ka pēc progresa ziņojuma pieņemšanas EK paziņojums radīs būtisku spiedienu uz dalībvalstīm, tādējādi tām būs grūti neatbalstīt sarunu uzsākšanu ar Ukrainu. Diplomāts uzsvēra, ka politiskais impulss saistībā ar šo lēmumu, visticamāk, izrādīsies pārāk liels, lai atsevišķas dalībvalstis tam pretotos un tiek lēsts, ka
“Eiropadome līdz decembrim pieņems lēmumu sākt sarunas”.
Oficiālu sarunu uzsākšana par Ukrainas iespējamo dalību ES ir gan politiski, gan juridiski sarežģīta. Lai uzsāktu šīs sarunas, Ukrainai ir jāizpilda septiņi Komisijas izvirzītie nosacījumi, kas ietver būtiskas reformas tiesu sistēmā un cīņā pret korupciju. Līdz augustam Ukrainas valdība bija paziņojusi, ka ir izpildījusi tikai divus no šiem nosacījumiem.
Neraugoties uz nepilnīgo atbilstību, līderi decembra vidū paredzētajā Eiropas valstu un valdību vadītāju samitā plāno nākt klajā ar politisku paziņojumu, ar ko sankcionētu sarunu sākšanu, pat ja tiesiskais regulējums nebūs pilnībā izveidots. Viens no ES diplomātiem teica, ka galvenais mērķis ir decembrī panākt politisku vienprātību, un, iespējams,
juridisks lēmums par Ukrainas uzņemšanu varētu tikt pieņemts jau 2024.gadā.
Vērtējot Ukrainas progresu septiņu ES dalības kritēriju izpildē, ES amatpersonas norādīja, ka kopumā progress ir bijis pozitīvs, un tikai vienā jomā, attiecībā uz minoritāšu tiesībām, īstermiņā ir iespējamas problēmas.
Lasiet arī: Ģenerālštābs: Krievija Ukrainā zaudējusi 277 320 karavīru
