Prokuratūrai jāievieš darbinieku “labbūtības programma”, specializētas prokuratūras struktūrvienības, kā arī prioritāri jāvēršas pret vardarbību ģimenē un finanšu noziegumiem, paredz ģenerālprokurora amata kandidāta, pašreizējā Satversmes tiesas tiesneša Jura Jurisa sagatavotā prokuratūras attīstības koncepcija.
Jurisa koncepcijā ir astoņas prioritārās darbības jomas. Pirmajā vietā ir kvalitatīvu prokuratūras funkciju izpilde koruptīvu, finanšu un ekonomisko noziegumu un terorisma, kā arī sankciju pārkāpšanas apkarošanā un vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē apkarošanā.
Otrkārt, paredzēta prokuroru un prokuratūras darbinieku darba vides uzlabošana. Tālāk seko virsprokuroru un amatā augstāka prokurora lomas stiprināšana kvalitatīvas pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturēšanā tiesā. Kā ceturto uzdevumu Juriss izvirzījis operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas kvalitatīvu uzraudzību.
Piektā darbības joma būtu prokuratūras starptautiskā integrācija un sadarbība. Tālāk seko sabiedrības uzticības paaugstināšana prokuratūrai kā tiesu varas institūcijai, kā arī prokuroru profesionālās izaugsmes pilnveidošana. Jurisa prioritātes būtu jaunāko tehnoloģisko iespēju plašāka izmantošana, kā arī prokuratūras informācijas sistēmas attīstības pilnveidošana.
Detalizētāk viņa prioritātes liecina, ka būtiski darba vides uzlabošanas kontekstā nepieciešams sekmēt prokuroru un prokuratūras darbinieku labbūtību,
proti, jāuztur atbalstoša darba vide un kultūra, kurā prokurori un prokuratūras darbinieki būtu gan apmierinātāki, gan vienlaikus produktīvāki.
Viņaprāt, svarīgi būtu noteikt “labbūtības monitoringa sistēmu” tiem prokuroriem, kuri savas prokurora funkcijas veic augstas intensitātes apstākļos, strādājot ar sarežģītām un sabiedrībā lielu rezonansi ieguvušām lietām. Tāpat jāizstrādā labbūtības programma, veicot esošās situācijas izvērtējumu un analīzi, un jāsekmē prokuroru un prokuratūras darbinieku atalgojuma palielināšana.
Tāpat Jurisa ieskatā jāturpina pilnveidot kontroles sistēmu prokuratūras informācijas sistēmā par virsprokurora un amatā augstāka prokurora funkciju realizēšanu pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturēšanā tiesā. Kā atskaites kritērijs jāparedz virsprokurora un amatā augstāka prokurora kontrole par kriminālprocesa virzību attiecībā uz būtiskākajiem kriminālprocesā pieņemtajiem lēmumiem.
Viņaprāt, būtiski ir stiprināt virsprokurora un amatā augstāka prokurora lomu, kontrolējot kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā – bez neattaisnotas novilcināšanas.
Kā vēl viens aktuāls uzdevums, kura izpildes posmā aktīvi jāiesaista virsprokurora un amatā augstāka prokurora institūts, ir apsūdzības kvalitātes uzlabošana. Kaut arī kopumā šajā jautājumā ir izstrādātas vadlīnijas un cita veida metodiskie materiāli, tieši metodiskajos materiālos ietverto rekomendāciju izpilde ir vājais posms, teikts koncepcijā.
Juriss uzskata, ka nepieciešams arī aktīvs darbs šajā jomā, periodiski – ne mazāk kā divas reizes gadā visos Latvijas reģionos – veikt izlases veidā pārbaudes par apsūdzības kvalitāti, īstenojot šādu pārbaudi kopā ar atbildīgo prokuroru. Šādām pārbaudēm ir jākļūst par atbalsta funkciju realizējošām, ar mērķi sekmēt prokuroru izpratni par apsūdzības kvalitātes kritērijiem.
Kā viens no papildu mehānismiem apsūdzības kvalitātes nodrošināšanā ir jādefinē diskusijas starp prokuroriem un tiesnešiem par apsūdzības kvalitātes kritērijiem.
Juriss arī uzskata, ka, nodrošinot samērīga un atturoša soda piemērošanu par prioritārajiem noziegumiem, jāizstrādā un jāprecizē vadlīnijas prokuroriem soda noteikšanas jautājumos.
Viņa ieskatā jāizstrādā un jāpārskata kritēriji kriminālprocesiem par prioritārajiem noziegumiem attiecībā uz pierādījumu pietiekamību – “pierādījumu minimālais standarts”. Prioritāro, kā arī kibernoziegumu izmeklēšanas uzraudzība, kriminālvajāšana un valsts apsūdzības uzturēšana tiesā nav atraujama no prokuroru specializācijas. Tāpēc ir jāizveido specializētas prokuratūras struktūrvienības.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome 7. novembrī uzklausīs četrus ģenerālprokurora amata kandidātus.
Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.
Pēc kandidātu uzklausīšanas tiks pieņemts lēmums par viena kandidāta virzīšanu Saeimai iecelšanai amatā.
Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā bija iespējams pieteikties līdz 1. septembrim.
Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās. Atkārtotais konkurss gan neliedza Stukānam vēlreiz pieteikties.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Lasiet arī: Ģenerālprokurora krēsls: pretendenti un viņu profesionālie ceļi