Grieķija ir pretrunīgi ieviesusi sešu dienu darba nedēļu dažos uzņēmumos, lai palielinātu produktivitāti un sekmētu ekonomikas izaugsmi, turklāt noteikumi, kas stājās spēkā 1.jūlijā, ir pretrunā ar darba kultūru citviet Eiropā un ASV, kur arvien izplatītākas kļūst četru dienu darba nedēļas, trešdien, 3.jūlijā, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Jaunie noteikumi ļauj darbiniekiem nedēļā strādāt 48 stundas, nevis 40.
Kā ziņots, tie attiecas uz privātiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus 24 stundas diennaktī. Saskaņā ar pagarināto darba nedēļu darbinieki atsevišķās nozarēs un ražošanas uzņēmumos pēc izvēles varēs strādāt papildu divas stundas dienā vai strādāt papildu maiņu par to, saņemot 40% lielāku atalgojumu.
Tas neattiecas uz tūrisma uzņēmumiem un pārtikas nozari.
Kā apgalvo valdība, jebkura no šīm izvēlēm atrisinās problēmu, kad darbiniekiem netiek samaksāts par virsstundām, vienlaikus risinot arī plaši izplatīto nedeklarētā darba problēmu, kas savukārt saistīts ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis (Kyriakos Mitsotakis) sacīja, ka “šā likuma kodols ir labvēlīgs darba ņēmējiem, tas ir orientēts uz izaugsmi, un ar to Grieķija tuvinās pārējai Eiropai”.
ES “Darba laika direktīvā” ir noteikts, ka nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas, ieskaitot virsstundas.
Pasaules finanšu krīze 2000.gadu beigās smagi skāra Grieķiju, izraisot milzīgus parādus, ko radīja lielie valsts izdevumi un plaši izplatītā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Premjerministrs Micotakis ir izpelnījies atzinību par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu pēc tam, kad Grieķijai bija nepieciešami trīs starptautiski glābšanas plāni.
Taču, runājot par darba modeļiem, šķiet, ka Grieķija virzās pretējā virzienā. Pēc Covid-19 pandēmijas citas valstis ir ieviesušas elastīgus darba modeļus un izmēģina četru dienu darba nedēļas, turklāt darbiniekiem neciešot zaudējumus.
Islandē četru dienu darba nedēļas izmēģinājumi tika atzīti par “milzīgiem panākumiem”, un daudzi darbinieki pārgāja uz īsāku darba laiku, pētniekiem apgalvojot, ka lielākajā daļā darbavietu produktivitāte ir palikusi tāda pati vai uzlabojusies.
Lasiet arī: ES grasās ierosināt ievedmuitas nodokli lētiem sūtījumiem, vēršoties pret Ķīnas uzņēmumiem “Temu” un “Shein”
