Grieķijas gaisa satiksmes uzraugi svētdienas rītā piedzīvoja pāris saspringtas stundas, kad pagaidām nezināmu iemeslu dēļ pārtrauca darboties komunikāciju sistēmas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Gaisa satiksmes dispečeri Atēnās ierasti virzīja lidmašīnas uz nosēšanos, izmantojot radiosakarus, kad tie pārtrūka, un sarunas nomainīja spalgs troksnis. Tas, ka zaudēti sakari ar vairumu Grieķijas gaisa telpā esošo lidaparātu, kļuva skaidrs jau pavisam drīz. Sazināties vairs nebija iespējams arī ar vairākiem desmitiem ienākošo reisu. Arī tiešsaistes sistēmas bija atslēgušās, un pat paziņojums presei tika nolasīts pa telefonu, nevis nosūtīts e-pasta.
Sakaru pārrāvums ilga vairākas stundas, un skāra lielāko daļu Grieķijas lidostu, apturot ceļojumu vairākiem tūkstošiem cilvēku. Varas iestādes izslēgušas versiju par kiberuzbrukumu, tomēr pārrāvuma iemesls nav zināms. Amatpersonas atzinušas, ka tad, ja sistēmas netiks uzlabotas, tās var atkal pašas no sevis atslēgties.
Viens no dispečeriem, kas vēlējās palikt anonīms, “Reuters” sacīja: “Pēkšņi saziņa pārtrūkst. Var dzirdēt tikai augstas skaņas svilpienu. Lieta ir tāda, ka mēs nezinām, kas to izraisīja un kā tas beidzās. Mēs gribam atrast cēloni, lai vienreiz un uz visiem laikiem pārliecinātos, ka tas neatkārtosies.”
Dispečeriem izdevās atrast pāris frekvences, kas bija izmantojamas,
bet ne pietiekami daudz, lai panāktu drošu saziņu ar pilotiem. Pusstundas laikā Grieķija pieņēma lēmumu izdarīt kaut ko, kas iepriekš nekad nebija darīts – apturēt visu satiksmi tās gaisa telpā. Palīdzību sniedza gaisa satiksmes dispečeri visa reģionā. Kādas kaimiņvalsts dispečeris pastāstīja, ka lielākā daļa saziņas ar grieķiem notika, izmantojot telefonus, jo radiosakari nedarbojās.
Notikušas licis no jauna uzvirmot aicinājumiem atjaunot Grieķijas aviācijas infrastruktūru, ko gan arodbiedrības, gan eksperti vērtē kā novecojušu. Kopš 2009.-2018.gada finanšu krīzes iestāšanās valstī aviācijas infrastruktūrai nav veltīts pietiekami daudz līdzekļu.
Grieķijas valdība 5.janvārī uzstāja, ka modernizācijas process ir uzsākts, un pašlaik lietotās sistēmas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Modernizācijas plans jāpabeidz līdz 2028.gadam. Eiropas Komisija gan uzskata citādi, un decembrī iesniedza lietu ES tiesā par Grieķijas nespēju ieviest noteiktas gaisa navigācijas procedūras, kas ļautu uzlabot drošību sliktas redzamības apstākļos. Nav skaidrs, vai konkrētās procedūras būtu bijušas modarabas 4.janvāra rītā, bet EK lēmums licis daudziem apsvērt, vai reformas jau nav novēlotas.
Grieķijas Gaisa satiksmes dispečeru asociācijas priekšsēdētājs Panajotis Psaross sacīja, ka notikušais kārtējo reizi izgaismo novecojušas un nepietiekami finansētas gaisa satiksmes kontroles infrastruktūras vājās vietas. Viņš uzsvēra, ka situāciju izglāba darbinieku prasmes un pieredze, bet tas nevar būt veids, kā kompensēt sistēmiskas nepilnības.
Tomēr eksperti norādījuši, ka problēma nav tikai novecojušais aprīkojums – aktuāls ir arī personāla trūkums, un tas notiek laikā, kad Grieķiju ik gadu pameklē miljoniem tūristu.
Septembrī arodbiedrības protestēja pret pārlieku lielo ienākošo reisu skaitu, kas pārsniedzot atļauto, un tādējādi rada kavēšanos. Tagad tās solījušas atsākt protestus.
Lasiet arī: Lidrobotu sienas plāni Eiropā virzās lēni; lietuvieši plāno ņemt lietas savās rokās