Kamēr iecerētā “lidrobotu siena” nav guvusi plašu politisko atbalstu, valstis gar NATO austrumu flanga robežu rīkojas pašas, lai paplašinātu pretgaisa aizsardzības spējas.
Nobuksējusī iniciatīva izgaismojusi jaunu realitāti – valdības paļaujas uz divpusējiem līgumiem ar ražotājiem, saīsinot piegādes ķēdes un paātrinot ražošanu, lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada lidroboti. Lietuvas lidrobotu un tehnoloģiju uzņēmumi piesaista arvien lielāku ārvalstu investoru uzmanību, kas uzsver pārrobežu sadarbības nozīmi Eiropas aizsardzības industrijā. Viens no piemēriem ir lietuviešu uzņēmums “ADV Defense.” Pirms vairākām nedēļām uzņēmums parakstīja saprašanās memorandu ar Vācijas lidrobotu ražotājiem “Quantum Systems.” Tas paredz, ka ražošana notiks Lietuvā, bet lidrobotus piegādās Vācijas brigādei, un potenciāli arī Lietuvas bruņotajiem spēkiem.
“ADV Defense” izpilddirektors Dovīds Rupšis (Dovydas Rupšys) sacīja, ka uzņēmuma aprēķini liecina, ka šobrīd mēnesī iespējams izgatavot vairāk nekā 50 000 lidrobotu vai 300 000 elektroniskās komponentes lidrobotiem.
Pritoritāte ir īsākas piegādes ķēdes un ciešāka sadarbība ar NATO armijām, īpaši austrumu flangā, kur ir lielāks lidrobotu uzbrukuma risks. Plašākas “lidrobotu sienas” ideja, ko izteica Eiropas Komisijas Lietuvas komisārs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), neguva plašu atbalstu. Daži aizsardzības industrijas pārstāvji norādīja, ka problēma varētu būt bijusi arī idejas frāzējums. “Quantum Systems” pārstāvis Pauls Strobels (Paul Strobel) sacīja, ka cilvēkiem, izdzirdot vārdu “lidrobotu siena,” vispirms nāk prātā lidroboti, kas nepārtraukti atrodas gaisā, tā veidojot barjeru, tomēr tas tā nebūt neesot.
Plāns ir integrēt jaunās tehnoloģijas esošajās pretgaisa aizsardzības sistēmās.
Pašlaik pretgaisa aizsardzības sistēmas balstās uz iznīcinātājiem un “Patriot” raķešu sistēmām, kas ir ļoti uzticamas, bet arī ļoti dārgas. Strobels piebilda, ka vēl nav atrasta atbilde uz to, kā lētāk notriekt lidrobotus.
Apzīmējums “lidorbotu siena” šķiet pazudis no Eiropas retorikas, un to aizvietojusi ideja par integrētu pretgaisa aizsardzību. Vairāk ideja interesē tām valstīm, kas tiešā veidā saskaras ar lidrobotu aktivitātēm. Rietumvalstis, par spīti starpgadījumiem ar lidrobotiem, tās par prioritātēm izvirzījušas citas jomas. Pat starp austrumu flanga valstīm nav vienprātības par to, kāds būtu labākais veids cīņai pret lidrobotiem.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) gan izteicās, ka šobrīd nevar atļauties tādu greznību kā ar skepsi izturēties pret projektu – tas vienkārši esot vajadzīgs. Pevkurs arī uzsvēra, ka situācija ir ļoti atšķirīga miera un kara apstākļos. Miera laikā varas iestādes nevar vienkārši notriekt katru neidentificēto objektu.
Lietuva savukārt pēdējā laikā saskaras ar baltkrievu kontrabandistu raidīto meteobalonu radītājiem traucējumiem, kas liek domāt par risinājumiem.
Analītiķi norādījuši, ka NATO valstis arvien vairāk seko Ukrainai līdzīgam modelim, kad liela daļa no nepieciešamā bruņojuma tiek ražota uz vietas vai cieši sadarbojoties ar Eiropas partneriem. Pārmaiņas raisījusi ne vien Krievijas agresija, bet arī neskaidrība par turpmāko militāro atbalstu no ASV puses.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2783368/drone-wall-gains-little-traction-in-europe-but-lithuania-looks-to-move-ahead
Lasiet arī: Krievija draud Eiropai ar karu, bet eksperti brīdina par citu scenāriju