No pašvaldību vadītājiem pērn ārzemju komandējumos visbiežāk devies Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (“Latgales partija”), bet visdārgākās ar darbu saistītās ārvalstu vizītes bijušas Ogres novada mēram Egilam Helmanim (NA), liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” apkopotā informācija.
Pašvaldību vadītāji ārzemju komandējumos brauc maz, līdz ar to kopumā arī tēriņi šādām aktivitātēm esot nelieli. Turklāt tiem, kas uz ārzemēm brauc, lielākoties komandējumu izmaksas sedz arī par Eiropas Savienības līdzekļiem. “de facto” gan apkopojis informāciju par komandējumu izmaksām tikai mēriem un piebilst, ka summas būtu krietni lielākas, ja skatītu naudu, kas tērēta visai uz ārzemēm nosūtītajai delegācijai.
Kā noskaidrojis “de facto”, Ogres novada domes priekšsēdētājs Helmanis 2024.gadā piecas reizes devās uz Ukrainu. Šie braucieni pašvaldībai izmaksāja virs 4000 eiro. Braucienos uz Ukrainu viņš pavadīja aptuveni 25 dienas. Līdz ar to aptuveni mēnesi nebija, kas Ogres novada domi vada klātienē.
Kara postītajā Ukrainā, kā stāsta Helmanis, viņš piedalījies mācībās, kurās rekonstruēta pilsētas aplenkšana un bombardēšana. Uz Ukrainu viņš vedis palīdzības preces. Helmanis uzskata, ka, braucot uz Ukrainu, viņš rāda piemēru ogrēniešiem. Mēra prombūtne, pēc paša domām, domes vadīšanu gan neietekmējot.
Raidījums norāda, ka Helmanis ar braucieniem uz Ukrainu publiski spodrina savu tēlu. Spilgts piemērs esot arī aizvadītais 4.maijs. No Ukrainas Helmanis uz Latviju regulāri atved kara relikvijas, ko izliek publiskai apskatei. Nesen Ogrē atklta jauna ekspozīcija “Brīvības ceļš”, un tajā izlikti par 11 000 eiro restaurēti militārie droni. Naudu restaurācijai ar domes balsojumu piešķīra no Ogres novada pašvaldības uzņēmuma pārdošanas ieņēmumiem. Pats Helmanis konkrētajā balsojumā atturējās, lai izvairītos no interešu konflikta.
Saistībā ar konkrēto bezpilota lidaparātu vešanu uz Latviju Helmanis esot konsultējies Ārlietu ministrijā (ĀM) par nepieciešamajiem dokumentiem demilitarizētu dronu transportēšanai. Ministrijā arī norāda, ka dronu transportēšana no Ukrainas notikusi ar Ogres muzeja transportu. Starp Ogres muzeju un muzeju Ukrainas pilsētā Čerņihivā ir spēkā sadraudzība.
Helmanis pērn devies arī trīs darba braucienos uz Vāciju, Īriju un Angliju, lai aicinātu tautiešus braukt atpakaļ uz Latviju.
Nākamie lielākie izdevumi par ārzemju komandējumiem ir Rīgas mēram Vilnim Ķirsim (JV), kurš pērn tiem iztērējis ap 6 500 eiro. Ekskluzīvākais bijis brauciens uz Japānas pilsētu Kobi. Tas no visu mēru ārzemju braucieniem pērn bijis visdārgākais – vairāk nekā 2000 eiro, no kā lielākā daļa ir aviobiļešu izmaksas.
Šis brauciens pērn jau izsauca kritikas vilni pret Ķirsi pēc tam, kad mērs pats publiskoja foto, sveicot Latvijā dzimušo ziloņu meiteni Zuzi, kuru nu jau pirms 29 gadiem no Rīgas aizsūtīja uz Kobi.
Viens no ieguvumiem Rīgai, kas izriet no sadraudzības ar Kobi, esot Japānas uzticība. To savukārt varot izmantot Latvijas uzņēmēji. Taču kopumā diplomātiskām ārpolitiskām aktivitātēm izmērāmu rezultātu neesot, norāda Ķirsis. “Vispār jau tad jau mums vajadzētu ĀM vērt ciet. Ko tad tie ministri vai vēstnieki brauc un kaut ko tur runā? Kur tur kaut kas taustāms? Tā droši vien ārlietas nevar vērtēt,” norāda Ķirsis.
Vēl Rīgas mērs pērn devās uz Igauniju, Ukrainu un divas reizes uz Franciju.
Lūkojot visu vietvaru mēru komandējumus, četru pašvaldību vadītājiem ārzemju braucienu summa pārsniedza 2 000 eiro.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”) pērn komandējumos iztērēja 2317 eiro, braucot uz forumu Vācijā kopā ar Valsts prezidenta delegāciju. Vēl Elksniņš aizbrauca uz Itālijas pilsētu Imolu, kur viņam interesēja pamācīties, kā varētu attīstīt avārijas stāvoklī esošo Daugavpils cietoksni. Tur Daugavpils mērs, pēc paša stāstītā, esot arī dibinājis saites attiecībā uz nākotnes projektiem.
Lai arī Elksniņš pats braucis divos komandējumos, vairāk uz ārzemēm braucot dažādu citu Daugavpils pašvaldības struktūru darbinieki.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) komandējumos pērn iztērējis 2206 eiro. Viņš devies uz pilsētu mēru forumu Šveicē, vizīti ekoindustriālajā parkā Zviedrijā un pašvaldību sadraudzības forumu Vācijā. Komandējumu lietderīgumu Valmieras domē “rūpīgi izvērtējot”, taču, piemēram, pilsētu mēru forums “nebija gluži tas, ko gaidīja”. “Tur vairāk šis bija tāds kā reklāmas pasākums katrai pašvaldībai, kur ir konkrētās tēmas, par kurām tiek runāts. Tad katrā no tām pilsētām, kas pārstāv visu pasauli, reāli stāsta, kā viņi ir ar šo lietu cīnījušies, ko viņi ir izdarījuši. Tāds baigais, tāds kā PR [jeb publisko attiecību] reklāmas pasākums,” nosaka Baiks.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novads”) ārzemju braucieniem pērn iztērējusi 2168 eiro, braucot piecos komandējumos. Trīs no tiem bijuši braucieni uz Kuldīgas sadraudzības pilsētām Gruzijā, Vācijā un Igaunijā. Kā stāsta Astaševska, komandējumi esot iespēja dibināt kontaktus ar potenciāliem ārvalstu investoriem, kas nozīmējot savest kopā uzņēmējus. Ņemot vērā, ka šobrīd veidojas sadarbība starp Kuldīgu un Japānas pilsētu Fudži, kā piemēru Astaševska min Japānas zaļās tējas audzēšanu Latvijā, proti, viens no Kuldīgas novada uzņēmējiem esot savests kopā ar Fudži pilsētas uzņēmējiem, kā rezultātā tagad Kuldīgas novadā tikšot audzēta Japānas zaļā tēja.
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) ārzemju komandējumos iztērējis 2119 eiro. Viņš devies divos braucienos – uz sadraudzības pilsētu Anklamu Vācijā, kur notikusi “ikgadējā pieņemšana un gada izvērtēšana”, kā arī uz kādu forumu, kas arī noticis Vācijā.
Visiem pārējiem pašvaldību vadītājiem ārzemju komandējumu izmaksas bijušas mazākas par 2000 eiro, noskaidrojis raidījums.
Skaita ziņā visvairāk jeb 13 komandējumu pērn bijis Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Maksimovam. Teju visi viņa ārzemju braucieni saistās ar darbu Eiropas Reģionu komitejā. Ne par vienu komandējumu nav maksājusi pašvaldība.
Ādažu novada domes priekšsēdētājai Karīnai Miķelsonei (LRA) pērn bijuši 12 ārzemju braucieni. Desmit no tiem saistīti ar viņas darbu Eiropas Savienības Reģionu komitejā.
Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) pērn devies 11 ārzemju komandējumos. Seši no šiem braucieniem bijuši saistīti ar dalību jau iepriekš minētajā Eiropas Reģionu komitejā. Atlikušie četri braucieni bijuši uz Vāciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Igauniju.
Astoņi pašvaldību vadītāji 2024.gadā nedevās nevienā ārzemju komandējumā, vēstīja “de facto”.
Pašvaldību vadītājiem nav obligātā kārtā savi ārzemju komandējumi jāsaskaņo ar ĀM. Ja pašvaldība par ārvalstu sadarbības jautājumiem konsultējas ar ĀM, tā ir pašvaldības labā griba. Pašvaldībai obligāti ĀM ir jāinformē vien tad, ja tā noslēdz sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.
Kā norāda labas pārvaldības pētniece Līga Stafecka, būtiskākais, lai pilsētu sadraudzības pamatā ir kas vairāk par “skaistām fotogrāfijām, kurās abas puses satiekas vienā vai otrā galamērķī”. Par auglīgu sadraudzību var saukt tādu, kuras pamatā ir, piemēram, kopīgi īstenoti starptautiski projekti vai atvieglota Eiropas fondu līdzekļu piesaiste, izriet no Stafeckas teiktā.