Publiskajam sektoram nākamajos trijos gados jāpārskata savas izmaksas vismaz 450 miljonu eiro apmērā, ceturtdien, 8. maijā, Saeimas ārkārtas sēdē teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tikmēr ievērojami lielāku summu – vairāk kā 500 miljonus eiro, veido mūsu pērn neapgūtie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Vai finanšu ministra teiktais liecina, ka izšķērdības laiki valsts pārvaldē tuvojas norietam, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Šajā kontekstā jārunā par divām lietām, norāda politologs. Sliktā ziņa ir tā, ka tiešām nav labi un naudas nav, labā ziņa – ir parādījušās politiskā saprāta pazīmes, ka problēma jārisina, nevis jātēlo, ka tās nav, jācer uz nodokļu iespējamu “paraušanu augšā” vai arī pozitīvu ekonomikas eksploziju, kā rezultātā problēma pazudīs pati no sevis.
“Kopumā šis ir pozitīvais signāls, ka lielajā politikā parādās fiskālais saprāts,” komentējot Arvila Ašeradena Saeimas sēdē teikto saka Filips Rajevskis.
Taujāts, vai finanšu ministra teiktais: “Valsts patlaban nav labs iepircējs, tāpēc vēlamies to mainīt,” varētu nozīmēt, ka turpmāk valsts iepirkumu nepieciešamība tiks vērtēta stingrāk un to būs mazāk, Filips Rajevskis teic, iespējams, iepirkumu tiešām būs mazāk, taču problēmas sāls slēpjas citur. Proti, iepirkumu process ir tik ļoti samudžināts un birokratizēts, ka rezultātā administratīvais slogs šos pirkumus padara ļoti dārgus.
“Uzņēmēji nav gatavi iedot labu cenu, ja ir šāds administratīvais slogs un pēc tam, kad esi pārdevis, tu riskē vēl ilgi un dikti maldīties pa birokrātijas labirintiem. Šī problēma vērojama gan valsts iepirkumu ziņā, gan arī Eiropas līdzekļu apgūšanā. Arī tur viss ir ļoti samudžināts un birokrātiski smagnējs. Mēs no vienas puses pērkam ļoti dārgi, no otras – nespējam apgūt Eiropas līdzekļus,” pauž politologs.
Uz BNN jautājumu, kāpēc gan neviens par Eiropas Savienības fondu līdzekļu (ne)apgūšanu atbildīgais ierēdnis līdz šim nav sodīts, bet, tieši pretēji, turpina saņemt prēmijas, algas paaugstinājumus un citus labumus, politologs skaidro, ka ļoti daudzi līdzekļi netiek apgūti tieši šī administratīvā sloga dēļ. “Uzņēmēji domā – labāk nemaz nepieteikties uz tiem līdzekļiem, jo šī nauda rada lielākas problēmas nekā labumu. Viens ir tas, ko kāds ar gudru sejas izteiksmi stāsta, cik attiecīgā programma ir laba Latvijas attīstībai, cits, ka šīs programmas pēc būtības nefunkcionē un nav īsti tas, ko uzņēmēji sagaida. Vērojama veselas rindas institūciju nespēja iekāpt šo līdzekļu saņēmēju – uzņēmēju kurpēs. Tā ir ļoti izteikta lieta, kad programmas tiek veidotas tā, lai “pēc papīriem” viss būtu labi, ir piedomāts pie to uzraugu un pārraugu ērtībām, bet ļoti reti tiek domāts, lai uzņēmējiem būtu ērti, interesanti un izdevīgi pieteikties šo līdzekļu saņemšanai,” saka Filips Rajevskis.
