NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) norādījis, ka Krievijai nav veto tiesību saistībā ar Ukrainas iespējamo pievienošanos aliansei, tādējādi atspēkojot Maskavas un Vašingtonas miera plānā iekļautos nosacījumus, raksta “Politico.”
Rute intervijā Spānijas un Vācijas medijiem sacīja, ka Krievijai nav ne balsstiesību, ne veto tiesību jautājumā par to, kura valsts var kļūt par NATO dalībnieci. Viņš piebilda, ka alianses pamatā esošais Vašingtonas līgums ļauj NATO pievienoties ikvienai valstij Eiroatlantiskajā reģionā.
NATO ģenerālsekretāra komentāri izskanējuši pēc tam, kad atklātībā nonāca ASV veidotā miera plāna uzmetums, kurā bija iekļauts arī nosacījums, ka alianse piekrīt neuzņemt tajā Ukrainu. Sākotnējais miera plāns saņēma plašu kritiku, un tika norādīts, ka tā nosacījumi ir daudz labvēlīgāki Krievijai. Nedēļas laikā plāns no 28 punktiem ir saīsināts līdz 19, un svītrotas prasības, kas runāja par labu Kremlim. Arī no eiropiešu sagatavotā miera plāna izslēgta prasība liegt Ukrainai iestāšanos NATO.
Alianses dalībvalstis ir atturējušās izteikt Ukrainai oficiālu ielūgumu pievienoties NATO, tomēr pērn sabiedrotie vienojās, ka Kijivas pievienošanās ir nenovēršama. Rute to ir vairākkārt atgādinājis, par spīti tam, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) un dažas alianses dalībvalstis pret to iebildušas.
Arī sarunā ar medijiem ģenerālsekretārs atzina, ka daži sabiedrotie pašlaik iebilst Ukrainas uzņemšanai.
Rute norādīja, ka jaunākais miera plāna variants, kas tapis pēc ASV un Ukrainas sarunām Ženēvā, esot labs pamats tālākai diskusijai. Viņš gan piebilda, ka par noteiktiem jautājumiem nepieciešama atsevišķa saruna ar NATO.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) 26.novembrī sacīja, ka nevienu lēmumu par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai vai NATO nedrīkst pieņemt vienpusēji. Viņa uzsvēra, ka neko par Eiropu nedrīkst nolemt bez Eiropas, un par NATO lēmumus var pieņemt, tikai klātesot NATO.
Rute informēja, ka alianse līdz gada beigām Ukrainai piegādās ieroču sūtījumu piecu miljardu dolāru vērtībā. Ģenerālsekretārs arī brīdināja, ka Maskava nepārtrauks apdraudēt Eiropu pat tad, ja piekritīs miera plānam: “Krievija vēl ilgi turpinās būt ilgtermiņa drauds.”
Lasiet arī: Latvija slēdz pēdējos reisus uz Krieviju un Baltkrieviju: top valdības rīkojums