Horvātijas prezidents: Krima vairs nekad nebūs Ukraina

Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs (Zoran Milanovic) paziņojis, ka Krimas pussala, ko Krievija anektēja 2014.gadā, nekad vairs nebūs daļa no Ukrainas, raksta ziņu aģentūra Reuters.

Šī piezīme izskanējusi, kad Horvātijas prezidents skaidroja Zagrebas iebildumus pret militāro palīdzību Ukrainai. Decembrī Horvātijas likumdevēji noraidīja ierosinājumu pievienoties Eiropas Savienības sniegtajam atbalstam Ukrainai, un tas izgaismoja dziļo plaisu starp Milanoviču un Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču (Andrej Plenkovic).

Milanovičs ir zināms kā skaļš Eiropas politikas kritiķis un sacījis, ka nevēlas, lai viņa valsts, kas ir jaunākā Eiropas Savienības dalībvalsts, saskartos ar potenciāli katastrofālām sekām no kara Ukrainā, kas ilgst jau 11 mēnešus. Viesojoties armijas kazarmās Petriņā, viņš medijiem paziņojis, ka rietumu atbalsts Ukrainai ir amorāls, jo karam nav risinājuma, un piebildis, ka vācu tanku piegāde Ukrainai tikai virzīs Krieviju tuvāk Ķīnai. Milanovičs sacīja:

«Ir skaidrs, ka Krima vairs nekad nebūs daļa no Ukrainas.»

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apņēmies atgriezt Krimu Ukrainas sastāvā. Krievija pēc nelikumīga referenduma 2014.gadā paziņoja, ka Krima ir daļa no Krievijas teritorijas, bet lielākā daļa pasaules valstu to nav atzinušas.

Milanovičs kritizējis rietumvalstis par dubulto standartu pielietošanu starptautiskajā politikā, norādot, ka Krievija izmantos Kosovas piemēru, lai pamatotu Ukrainas teritoriju sagrābšanu. Horvātijas prezidents atsaucas uz Kosovas neatkarības deklarāciju 2008.gadā, kas sekoja karam 1990.gada beigās. NATO valstis bombardēja bijušo Dienvidslāviju (Serbiju un Melnkalni), lai pasargātu albāņu minoritāti Kosovā. Milanovičs teica: «Mēs atzinām Kosovu pret tās valsts gribu, kurai Kosova piederēja.» Viņš gan brīdināja, ka neapšauba Kosovas neatkarību, vien sacīja, ka norāda uz Rietumu dubultmorāli.

Milanovičs, kurš nāk no Sociāldemokrātu partijas, jau kopš stāšanās amatā ir ieņēmis pozīciju, kas pretēja Eiropas Savienības viedoklim, un tādējādi politiski ir tuvs Ungārijas prejmjerministram Viktoram Orbānam (Viktor Orban) un Bosnijas serbu līderim Miloradam Dodikam (Milorad Dodik).

Lasiet arī: Karš Ukrainā: Zelenskis aicina ātrāk piegādāt ieročus

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas