Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP) pašlaik ir 430 brīvas vakances, kuras ir grūti aizpildīt, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins.
Kaļins informēja, ka pašlaik IeVP strādā 1626 amatpersonas, 381 darbinieks un 16 ierēdņi.
Cietumos šī gada sākumā bija ieslodzīti 3 048 vīrieši un 244 sievietes. No tiem 25% bija apcietinātās personas, bet 75% – jau notiesātie. Cietumos ir novērsta pārapdzīvotība un atbilstoši starptautiskajiem standartiem katram notiesātajam ir paredzēta ne mazāk par četriem kvadrātmetriem daudzvietīgā kamerā un ne mazāk kā deviņi kvadrātmetri uz personu vienvietīgā kamerā.
Latvijā ir zemāks ieslodzīto skaits uz 100 000 iedzīvotāju nekā kaimiņvalstīs.
Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 179 ieslodzītie, Igaunijā – 184, bet Lietuvā – 219.
Pēdējo trīs gadu laikā ir augušas izmaksas par viena ieslodzītā uzturēšanos ieslodzījuma vietās. 2021.gadā viens ieslodzītais dienā izmaksāja 50,13 eiro, 2022.gadā – 51,68 eiro, bet pērn – 54,06 eiro.
Ieslodzītajiem tiekot nodrošinātas iespējas “uzturēt ģimeniskās saites”, jo īslaicīgajās tikšanās noņemti stikli un ieviests jauns satikšanās veids – ģimenes dienas, klāstīja IeVP pārstāvis. Ieslodzītajiem palielinātas iespējas apmeklēt dušu vai pirti – ne mazāk kā divas reizes nedēļā salīdzinājumā ar vienu reizi nedēļā iepriekš. Visās ieslodzījuma vietās esot ieviesta “vienota, sabalansēta un veselīga cilvēka vajadzībām atbilstoša” ēdienkarte.
Ņemot vērā stomatoloģijas speciālistu ieteikumus, ieslodzītajiem paredzēts izsniegt četras zobu sukas gadā. Tikusi palielināta katru mēnesī vienam ieslodzītajām izsniedzama tualetes papīra norma – divi ruļļi viena ruļļa vietā. Palielināta izsniedzamo ziepju norma, bet sievietēm palielināts ik mēnesi izsniedzamo higiēnas pakešu skaits no 10 uz 16.
Kaļins stāstīja, ka notiesātajām personām nodrošinātas iespējas apmeklēt tuvu radinieku bēres vai arī iespēja atvadīties no mirušā radinieka ieslodzījuma vietas teritorijā, kā arī ir novērsta diskriminācija, ka par vienādiem izdarītiem noziegumiem notiesātie vīrieši un sievietes sodu izcieš dažāda režīma ieslodzījuma vietās ar atšķirīgu tiesību un pienākumu apjomu.
IeVP vadītājs pārvaldes darbā saskata vairākus izaicinājumus, piemēram, iestādei ir jāievieš resocializācijas darba efektivitātes mērījumu sistēma, jāveicina ieslodzīto sociālo un digitālo prasmju attīstība, jāizstrādā jauna personāla vadības stratēģija un jāattīsta kontaktpersonu sistēma.
Kaļins uzsvēra, ka ieslodzījuma vietu vēsturiskais izvietojums un to infrastruktūras tehniskais stāvoklis rada virkni problēmu, jo ēkas būvētas citiem mērķiem, tās ir fiziski un morāli novecojušas un ar katru gadu prasa aizvien lielākas un pieaugošas uzturēšanas izmaksas.