Krievijai intensificējot hibrīdkaru Eiropā, varētu būt gaidāmi nopietnāki uzbrukumi, skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Eksperts tviterī norādījis, ka pēdējās dienās ārvalstu medijos atkal parādījušās ziņas par Krievijas plānotiem uzbrukumiem Eiropas valstīm.
Tiek runāts par hibrīduzbrukumiem, par ko ir brīdinājušas arī Latvijas amatpersonas. Sārts gan domā, ka hibrīduzbrukumi nav labs raksturojums notiekošajam.
Viņaprāt, šo ziņu intensificēšanās, visticamāk, nozīmē jaunas izlūkinformācijas pieejamību. “Tā kā hibrīdkarš Eiropā jau notiek, šis iezīmē Krievijas lēmumu to intensificēt – nopietnāki uzbrukumi, iespējami cilvēku upuri, mazāk piesardzības, veicot uzbrukumus,” viņš spriež.
Pēc Sārta teiktā, acīmredzot dienesti uzskata, ka pēdējo mēnešu aktivitātes, mēģinot atrunāt Krieviju no šādas eskalācijas, bijušas nesekmīgas. Tāpēc ir jābūt gataviem šādam pavērsienam, uzsver Sārts.
Viņš norāda, ka noteicošais tālākai attīstībai, ja notiek lielāks uzbrukums, būs tas, cik spēcīga un Krievijai sāpīga būs kopējā reakcija.
Kā vēstīts, Krievijas hibrīduzbrukumu skaits pret NATO dalībvalstīm ir ievērojami pieaudzis, septembrī atklāja alianses augsta ranga amatpersona.
Vien pagājušajā gadā tika reģistrēti vairāk nekā 200 šādi incidenti, atklāja amatpersona, piebilstot, ka šajā skaitlī nav iekļauti ikdienišķie rutīnas kiberuzbrukumi. Tostarp arī NATO štābs katru mēnesi saskaras ar tūkstošiem kiberuzbrukumu.
Amatpersona norādīja, ka Krievija cenšas graut politisko un praktisko atbalstu Ukrainai un gatavojas iespējamai turpmākai eskalācijai. Tostarp Krievija izspiego kritisko infrastruktūru un loģistikas ķēdes, kā arī iepriekš izvieto ļaunprogrammatūras svarīgās rūpnieciskās kontroles sistēmās.
NATO ir īpaši nobažījusies par uzbrukumu rakstura izmaiņām, atklāja amatpersona, skaidrojot, ka uzbrukumu “skaits pieaug, to smagums pieaug, riska apetīte pieaug.”
NATO cenšas stiprināt draudu atturēšanu, izmantojot militārus pasākumus un labāku kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Alianse plāno arī izveidot kritiskās enerģētikas infrastruktūras tīklu, lai apmainītos ar drošības informāciju ar operatoriem un atbalstītu kopīgas ārkārtas situāciju mācības, aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem un kiberaizsardzību.
Īpaši nopietnos gadījumos NATO augstākais militārais komandieris varētu lūgt dalībvalstīm izmantot uzbrūkošas kiberspējas, norādīja amatpersona.
Latvijas Satversmes aizsardzības birojā aģentūrai LETA augustā atzina, ka patlaban Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, kaut arī virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns atzinis, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, tomēr vienlaikus NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām.