Iespējamo trīs partiju koalīciju – ko veidotu Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija Progresīvie – praktiski vadītu ZZS, nevis JV – tādu viedokli plašā aktuālās situācijas analīzē pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Viņš norādīja, ka patlaban starp Apvienoto sarakstu (AS) un JV notiek psiholoģiska cīņa. Rajevskis atzīmē, ka JV ir gatava iet uz jebkādiem kompromisiem, lai nokļūtu valdībā. Savukārt AS ir vērā ņemama pārstāvniecība no cilvēkiem, kuri kādreiz ir bijuši ZZS partneri un saprot, kā šis politiskais spēks funkcionē, tāpēc AS redz un zina, kāda būs valdība ar 52 balsīm un cik “izmisīgi” JV grib AS koalīcijā.
Rejevska ieskatā, jautājums ir par to, kurš piekāpsies: vai tā būs JV, kura piekritīs saglabāt iepriekšējo koalīciju un pievienos klāt ZZS; vai arī AS piekritīs JV ultimatīvajam uzstādījumam, “nokārs galvu” un piekritīs koalīcijai, kas AS nav izdevīga, bet nodrošina tam varas pozīcijas.
Politologs pievērsa uzmanību tam, ka psiholoģiskā cīņa ir rezultējusies ar AS nepiedalīšanos ceturtdienas, 31.augusta, partiju oficiālajās sarunās. Uz tām valdības veidotāja Evika Siliņa (JV) bija aicinājusi ZZS, Progresīvos un AS. Viņa ieskatā, tas ir nopietns signāls. Tāpat politologs atsaucās uz ziņu sižetiem un raidījumiem, kur AS pārstāvji atklāti teikuši: ja ir tāds valdības modelis, kādu piedāvā JV – “lai tik iet uz priekšu!”.
“Es nedomāju, ka viņi varētu atkāpties un iet valdībā kopā ar ZZS, Progresīvajiem un JV, aizmirstot visu iepriekš teikto un arī AS izvirzītās prasības. Manuprāt,
AS politiķi ir psiholoģiski sagatavojušies opozīcijai.
JV tas nozīmē, ka tad būs 52 balsu koalīcija, kur divas balsis pieder [Aivara Lemberga vadītajai pilsētas partijai] Latvijai un Ventspilij, par kuras ietekmi ne pārāk komplimentāri izteikusies premjera amata kandidāte Siliņa,” skaidro politologs.
Viņa ieskatā, praktiski tas nozīmē, ka koalīcijai būs 50 balsis, pieliekot klāt vēl divas no Latvijai un Ventspilij. Siliņa sevi noliek neizdevīgā situācijā gan attiecībā pret JV vēlētājiem, gan arī pret Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Nav pārliecības, ka valsts galva ir gandarīts,
ka viņa nominētā premjera amata kandidāte veido tik nestabilu konstrukciju, kura ir vēl nestabilāka par iepriekšējo.
Taujāts, ko no piedāvātajiem koalīcijas modeļiem varētu iegūt politiskie spēki, Rajevskis norādīja, ka ieguvēji būs Progresīvie, jo šis spēks nokļūs valdībā. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā vēlētāji piedos, ka Progresīvie iet valdībā ar ZZS, pārkāpjot pāri saviem solījumiem, priekšvēlēšanu laikā paustajam, praktiski “uzmetot savu vēlētāju”.
Tāpat ieguvēji būs ZZS, kurai ir nepieciešams nonākt valdībā, jo tā pārāk ilgi bijusi ārpus valdības. Šī politiskā spēka vēlētāji un atbalstītāji reģionos gaida, kad ZZS būs valdībā un varēs izmantot gan administratīvos, gan valdības resursus, lai atbalstītu savas pašvaldības. Rajevska ieskatā, ZZS atbalsta vispragmatiskākie vēlētāji, kuri varētu saprast valdības modeli, kuru veido ZZS, JV un Progresīvie.
“Par tik trauslu koalīciju uzreiz var teikt vienu – šo koalīciju nevadīs JV, bet gan ZZS. Tas ir skaidri redzams, ka ZZS būs vadošais spēks šajā koalīcijā – neraugoties uz to, ka tā nav skaitliski lielāka. Vislielākie zaudētāji pēc šādiem kompromisiem būs JV, jo JV vēlētājs nav īsti laimīgs par valdību kopā ar ZZS un Progresīvajiem,” sacīja politologs.
Viņš skaidroja, ka lielākā daļa cilvēku, kas aizvadītajās Saeimas vēlēšanās balsoja par JV, uzskatīja to par rīcībspējīgu politisko spēku. Tomēr, politologa ieskatā, nekas neliecina par to, ka JV ir rīcībspējīga, pilda savus solījumus un var veiksmīgi un efektīvi pārvaldīt valsti.
Rajevskis pieļāva, ka JV kritīsies vēlētāju atbalsts.
Tāpat pie ieguvējiem, kaut gan neitrāliem, jāpieskaita Nacionālā apvienība (NA), kuriem ir bijusi principiāla pozīcija valdības veidošanā, kuru politiskais spēks arī skaidri pozicionēja. NA vēlētāji nekad nepiedotu, ja NA piekristu koalīcijai ar Progresīvajiem. Ja NA piekristu četru partiju modelim kopā ar Progresīvajiem, visai ticami, ka “NA aizietu pa tādu pašu skuju taku”, pa kuru savulaik aizgāja Jaunā konservatīvā partija.
Runājot par AS, politologs sacīja, ka daudz ir atkarīgs no tā, kā politiskais spēks spēs kapitalizēt neapmierinātību ZZS vēlētājos un cilvēkos, kuriem nepatīk Progresīvie. Proti, vai AS varēs nokomunicēt aicinājumu neatbalstīt ZZS, kuri strādāt kopā ar Progresīvajiem, un kļūt tās vēlētājiem par AS atbalstītājiem.
“Jautājums arī ir par to, cik ilgi un veiksmīgi AS varēs izmantot šo retoriku. Protams, daudz būs atkarīgs arī no tā, cik ilgi šādas konstrukcijas valdība ilgi noturēsies. Ja tas būs ilgi, AS tas varētu būt ar negatīvu zīmi. Jāsaka, ka AS gadījumā ir visgrūtāk izrēķināt, kādi būs ieguvumi un zaudējumi,” teica Rajevskis.
Taujāts, vai trīs partiju koalīcija izturēs uzticības balsojumu Saeimā, politologs norādīja, ka 52 balsis šai koalīcijai jau ir, maz ticams, ka kāds no dalībniekiem nenobalsos par. Taču emocionālais lādiņš un saasinātā retorika ap un par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi, var veicināt to, ka kādam “līmenī pārlūzt nervi”.
“Manuprāt, trīs partiju koalīcija drīzāk izturēs balsojumu, bet, nesakiet ne pieci, ka šāda valdība krīt budžeta pieņemšanas laikā – jo tā būs ļoti trausla,” sacīja Rajevskis.
Runājot par iespējamo Lemberga ietekmi uz topošo koalīciju, politologs norāda, ka no 52 balsīm Lemberga ietekme ir divos “zelta mandātos”. Ja, piemēram, koalīciju izveidotu JV, NA, ZZS un AS, tad momentāni ietekme ievērojami mazinās.
“Šādā modelī viena partija var izmest ārā otru, un visiem [tam] pietiek balsu. Šādā veidā var neitralizēt Lemberga ietekmi. Patlaban
premjera amata kandidāte iet uz tiešu un pilnīgu atkarību.
Zinot Lemberga profesionalitāti un spēju izmantot ietekmi, Siliņa, skrienot prom no NA un AS, ieskries stipri smagākā situācijā,” sacīja Rajevskis.
Jau ir ziņots, ka AS sliecas pieņemt lēmumu par nepievienošanos JV, ZZS un Progresīvo veidotajai jaunajai valdībai, liecina neoficiālā informācija. AS joprojām redz, ka valdība jāveido kopā ar NA un pašreizējai trīs partiju koalīcijai ar JV jābūt nākamās valdības kodolam. Šādu koalīciju varētu papildināt vai nu ar ZZS, ja tiek novērsta Lemberga ietekme, un arī ar Progresīvajiem, ja gadījumā NA ar viņiem atrastu kopīgu valodu.
AS gan vēl iekšēji ir jāizšķiras par piedalīšanos valdības veidošanā – pašlaik oficiāls lēmums vēl neesot pieņemts. Par pieņemto lēmumu oficiāli varētu tikt paziņots līdz ar Ministru prezidenta amata kandidātes noteiktā atbildes sniegšanas termiņa beigām – piektdienas, 1. septembra, pusdienlaikam.
Lasiet arī: Smiltēns: Lembergs ar saviem izteikumiem ir iespļāvis sejā kanādiešu karavīriem, kuri atrodas Ādažu bāzē