TV3 raidījums Nekā personīga atgādina – lai veicinātu sarežģītu un liela mēroga noziegumu atklāšanu, valdība laiku pa laikam izmaksā prēmijas izmeklētājiem, kas līdzvērtīgas gandrīz viņu gada algai. Tomēr žurnālisti uzzinājuši, ka vienā gadījumā ar 14 tūkstošiem eiro ir prēmēts VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) darbinieks, kaut viņam iespaidīgā nauda nemaz nepienācās.
Kad Nekā personīga centās noskaidrot, kuras amatpersonas ir atbildīgas par šo pārpratumu, Valsts ieņēmumu dienests no raidījuma informāciju slēpa. Tāpat KNAB nesāka kriminālizmeklēšanu pret bijušo VID NMPP direktoru Kasparu Podiņu par nepamatotu 14 210 eiro lielas prēmijas piešķiršanu.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība 2021. gada rudenī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts ieņēmumu dienestam piešķīra 31 423 eiro prēmijām NMPP darbiniekiem. VID vēlējās tā apbalvot četrus izmeklētājus, kuri atklājuši liela mēroga finanšu noziegumus. Vislielāko prēmiju saņēma VID NMPP Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs Mārtiņš Saule – 14 210 eiro.
Portāls jauns.lv rakstīja, ka prēmija piešķirta par tā dēvēto Dinaz lietu. VID izmeklētāji atklāja lielu organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies degvielas tranzīta un tirdzniecības jomā. Publiski izskanēja, ka shēmu rezultātā grupējums izvairījies no akcīzes nodokļa gan Latvijā, gan citās Eiropas savienības valstīs. Lietu 2014.gadā sāka izmeklētāja Karina Plaude, kura šobrīd VID vairs nestrādā.
Bijusī VID NMPP izmeklētāja Karina Plaude stāsta, Nekā personīga viņai vaicā:
“– Tā bija īpaši sarežģīta lieta. Tā bija liela starptautiska shēma. Par kuru Polijā jau personām tika celtas apsūdzības. Interesējās arī Itālijas finanšu izmeklēšanas iestāde. Tā bija saistīta ar liela apjoma degvielu. Un es izmeklēšanu veicu no 2014.līdz 2019.gadam.
Īsumā mēs runājam par naudas atmazgāšanas shēmām?
– Naudas atmazgāšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Un valsts budžetā līdz ar to neienāca cik daudz naudas?
Es tagad nepateikšu. Noteikti kriminālprocesa ierosinājumā tā summa ir identificēta. Tie, manuprāt , bija vairāk nekā 10 miljoni.”
Bijusī izmeklētāja stāsta, ka kratīšanās pie iesaistītājām personām izņemtas lielas naudas summas – ap diviem miljoniem dažādās valūtās (1 492 481 eiro, 68 417 ASV dolāri, 1 454 720 Polijas zlotu). 2018.gadā tiesa šo naudu atzinusi par noziedzīgi iegūtu un tā ieskaitīta valsts budžetā. Par to varētu prēmēt, jo VID noteikumi paredz piešķirt prēmijas, ja valsts labā atgūti vairāk nekā miljons eiro.
Prēmijas par šo darbu tika piešķirtas 2021.gadā, taču
izmeklētājas Plaudes vietā nopelni pierakstīti citam cilvēkam.
Prēmēšanas dokumentos teikts, ka VID izmeklētāja Mārtiņa Saules profesionalitāte esot sekmējusi, ka atklāts starptautiska mēroga noziegums, kas pabeigts Polijā. Tieši Saules rīcības rezultātā valsts budžetā esot atgūti finanšu līdzekļi nepilnu divu miljonu apmērā.
Turpina Plaude:
“– Lietā kratīšanu laikā tika izņemti skaidrā naudā apmēram 2 miljoni eiro, (ja mēs pārvēršam visas valūtas, kas tika atrastas pie personām). Faktiski viss darbs pirmo laiku tika vērsts uz to, lai šo te naudu atzītu par noziedzīgi atgūtu un ieskaitītu budžetā, tādējādi kaut nedaudz budžetam atgrieztu to, kas faktiski (zaudējumu veidā) ir nodarīts budžetam, nenomaksājot nodokļus.
Tas bija gana sarežģīts process, arī tiesa notika gana ilgi, ar visām iesaistītajām personām. Viņu advokātiem. Es un prokurors bijām tiesas zālē vieni pret visiem šiem cilvēkiem. Gana sarežģīti tas bija. Jo tāda shēma līdz tam Latvijā nebija vēl īstenota. Un daudziem bija pārsteigums, ka kaut ko tādu ir izdevies atšķetināt.
Vai jūs tikāt prēmēta par šo savu darbu?
– Nē. Netiku.”
Par prēmijām raidījumam skaidro bijušais finanšu ministrs, Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV): “Tā bija iespēja parādīt tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ka, ja tiek veiktas darbības un glābti lieli līdzekļi, tad arī valsts prēmēs šos cilvēkus.”
Summas bija lielas un iespaidīgas. Uz dokumentiem par VID prēmijām 2021.gadā savu parakstu lika arī finanšu ministrs Reirs. Viņš stāsta, ka balstījies uz VID ziņojumu, ko parakstīja arī VID vadība. To, ka lielākā prēmija izmaksāta izmeklētājam, kas to nebija pelnījis, Reirs uzzināja vairākus mēnešus vēlāk.
Reirs turpina: “Es prezumēju, ka iesniegtie dokumenti par šīm prēmijām pilnībā atbilda labai pārvaldībai. Un tika izskatīti Valsts ieņēmumu dienestā, kā rezultātā tie tālāk tika virzīti uz Ministru kabinetu. Bet, pēc sūdzībām izrādās, ir bijušas problēmas.
Prokuratūra notikušajā saskatīja krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Iestādes preses dienestā TV3 raidījumam tika teikts, ka prokuratūra “uzsāka aktīvu darbību likuma pārkāpuma konstatēšanā un valstij nodarīto zaudējumu atgūšanā”.
Pērn martā disciplināro izmeklēšanu sāka Valsts ieņēmumu dienests. Izmeklēšanā konstatēja, ka ilggadējais NMPP priekšnieks Kaspars Podiņš VID Materiālās stimulēšanas un prēmēšanas komisijai sniedzis nepatiesas ziņas. Viņš vadīja policiju arī laikā, kad patiesībā tika atgūta noziedzīgi iegūtā nauda, taču prēmēt par šiem nopelniem trīs gadus vēlāk aicināja citu savu darbinieku Sauli.
Podiņš arī parakstīja VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei adresēto ziņojumu par prēmijām. NMPP direktoru VID Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija sodīja par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, kādēļ valstij radies būtisks mantisks zaudējums. Podiņam piemēroja disciplinārsodu – 20% mēnešalgas samazināšanu uz gadu.
Par amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu disciplināri sodīja arī viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani. Jo viņa bija akceptējusi, ka prēmēšanas motivācija neatbilst patiesībai. Prusakai – Brinkmanei arī piemēroja algas samazināšanu par 20% uz gadu.
Ar mazāku – 10% – algas samazinājumu sodīja arī trešo NMPP amatpersonu šajā lietā, kura nepārbaudīja Podiņa un Prusakas – Brinkmanes doto informāciju.
Tālāko izmeklēšanu, vai notikušajā nav bijusi krāpšana vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, vajadzēja veikt VID Iekšējās drošības pārvaldei. Taču, tā kā to vada Aigars Prusaks, viņš ētisku iemeslu dēļ atteicās no lietas, kurā iesaistīta viņa bijusī dzīvesbiedre. Materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Pēc vairākus mēnešus ilgas resoriskās pārbaudes KNAB atteica rosināt kriminālprocesu pret Kasparu Podiņu: neesot pierādāms krāpšanas motīvs. Lēmums pieņemts šī gada 20.janvārī.
Gan Podiņš, gan Prusaka-Brinkmane VID vairs nestrādā. Abi dienestu atstāja šā gada sākumā uz vienošanās pamata. Valsts ieņēmumu dienests interviju atteica un atbildes sniedza rakstiski. Par nepamatoti izmaksāto prēmiju esot bijušas vairākas disciplinārlietas. Divās no tām pieņemti lēmumi par sodiem. Sodītās personas tos apstrīdējušas tiesā. VID izvērtējot arī 14 tūkstošu atgūšanu no divām personām. Iestāde neatklāj, no kurām.
Nekā personīga intervē bijušo VID NMPP direktoru Kasparu Podiņu par soda apstrīdēšanu:
“– Protams, pārsūdzēju, jā. Jo uzskatu, ka tas ir nepamatoti.
Un kāds ir iznākums?
– Tiesvedība vēl turpinās. Administratīvā tiesvedība vēl turpinās. Es tur konkrētus komentārus nevaru sniegt par šo informāciju.”
Nekā personīga jau pērn pieprasīja dokumentus par šo VID izmeklētāju prēmēšanu, taču valsts iestādes to slēpa. Kaut likums nosaka, ka ziņas par budžeta izlietošanu nevar būt slepenas, informāciju ne VID, ne Valsts kanceleja nesniedza. Raidījuma žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere skaidro:
“Pagājušā gada septembrī vērsāmies Valsts kancelejā ar lūgumu iepazīties ar visu dokumentāciju par valdības piešķirtajām prēmijām VID Izmeklētājiem, taču saņēmām atteikumu. Valsts kanceleja neesot šo dokumentu sagatavotājs, bet to autors esot Finanšu ministrija, kas šai informācijai esot piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu.”
Finanšu ministrija raidījuma lūgumu pēc informācijas atklāšanas par valsts budžeta naudas izmaksāšanu, kas nevar būt nekāds noslēpums, pārsūtīja tālāk Valsts ieņēmumu dienestam. Bet Valsts ieņēmumu dienests Valsts kancelejai atrakstīja, ka materiālus par prēmijām VID izmeklētājiem žurnālistiem nedos.
VID neatsaucās ne uz kādiem likumiem, ne tiesu praksi.
Atbildē bija tikai viens teikums, ka kriminālprocesā iesaistīto personu un informācijas par procesa gaitu aizsardzība prevalē pār sabiedrības interesi saņemt informāciju.
VID skaidroja, ka dokumentiem ierobežotās pieejamības statuss uzlikts, lai sargātu ziņas par to kriminālprocesu, saistībā ar kuru izmeklētājs prēmēts. Izmeklēšana šai lietā joprojām turpinoties. Vienlaikus tā VID noslēpa ziņas par savu darbinieku pārkāpumu – nepamatoto prēmijas izmaksāšanu. Lai arī ziņas par amatpersonu noziegumiem nevar būt noslēpums, ierobežotas pieejamības statuss šai informācijai nav noņemts arī šobrīd.
Tādēļ Nekā personīga vērsās pie finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV):
Kā jūs veicināsiet to, lai šī informācija tiktu atslepenota un šis ierobežotās pieejamības statuss tiktu noņemts?
– Ja tā ir IP [ierobežotas pieejamības] informācija, tad man jāskatās, kādēļ šis grifs ir uzlikts. Ja tas ir noņemams , tad noņemams.
Bet prēmijas VID izmeklētājiem, kāpēc lai tā būtu ierobežotas pieejamības informācija?
– Tad man jāprasa tam, kurš ir uzlicis to IP grifu. Tur ir sava procedūra, kādā tas notiek un vienmēr tam, kurš to uzliek, tam ir savs pamatojums. Tā kā es nevaru komentēt citu cilvēku rīcību.”
Raidījums ziņo, ka Finanšu ministrija ir nosūtījusi vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam, kurā atkārtoti lūgs pārvērtēt ierobežotas pieejamības informācijas statusa pamatotību mūsu pieprasītajiem dokumentiem.
Turpina Ašeradens: “Es neesmu aizstāvis, ka visu vajadzētu noslepenot, bet ir jāklausās tā cilvēka argumentus, kurš ir pieņēmis lēmumu par to noslepenošanu.”
Nekā personīga uzsver: Valsts ieņēmumu dienestam bija iespēja izvērtēt, cik daudz no žurnālistu pieprasītās informācijas ir viņiem sniedzama un minimizēt datus, kas skar tieši izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr iestāde izvēlējās citu stratēģiju – materiālus vispār neizsniegt. Tādējādi sanāk, ka tā piesedz savus darbiniekus, kuri ir atbildīgi par nepamatoto prēmēšanu.
Jāpiebilst arī, norāda Nekā personīga, ka izmeklēšana Dinaz lietā turpinās jau desmito gadu, ko grūti nosaukt par saprātīgu izmeklēšanas termiņu. Kriminālvajāšanai nodota tikai neliela šīs apjomīgas lietas daļa.
Lasiet arī: Žurnāls “tur aizdomās” VID par sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem
