Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2023.gadā Igaunijas iedzīvotāju vidējie izdevumi par ceļojumiem uz ārzemēm ar nakšņošanu bija lielāki nekā periodā pirms Covid-19 pandēmijas. Vidējie izdevumi ārzemju ceļojumiem 2018.-2023.gadā ir palielinājušies par 43%. Tūristu skaits, kas nakšņo Igaunijā, vēl nav sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, bet vietējo tūristu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018.gadu ir ievērojami palielinājies.
“Pēc koronavīrusa krīzes ceļošana kopumā ir kļuvusi dārgāka,” sacīja Igaunijas Statistikas pārvaldes analītiķe Sigrīda Sāgpaka.
Pirms pandēmijas 2018.gadā iedzīvotāji vidēji visvairāk tērēja brīvdienu ceļojumiem (838 eiro), savukārt 2023.gadā visvairāk tērēja komandējumiem (2018.gadā – 798 eiro, 2023.gadā – 1 280 eiro).
Vidējie izdevumi brīvdienu ceļojumiem ārzemēs 2023.gadā bija 1 150 eiro. Šajā sešu gadu periodā ceļojumiem pie draugiem un radiniekiem nepārtraukti ir bijuši vismazākie vidējie izdevumi (386 eiro 2018.gadā, 537 eiro 2023.gadā).
Vidējie izdevumi par iekšzemes ceļojumiem ir ievērojami mazāki nekā vidējie izdevumi par ārzemju ceļojumiem. Kopumā vidējie izdevumi vietējiem ceļojumiem 2018.gadā bija 125 euro, bet 2023.gadā – 179 euro.
Parasti iedzīvotāji vairāk tērē brīvdienu ceļojumos, nevis komandējumos. “Izņēmums šajā ziņā ir 2022.gads, kad vidējie izdevumi par vietējiem komandējumiem un brīvdienu ceļojumiem bija attiecīgi 306 un 205 eiro. Iespējams, ka to nosaka dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie faktori. Ar pandēmiju saistītie ierobežojumi 2022.gadā tika atviegloti, kas, iespējams, veicināja darba devēju gatavību organizēt vairāk tiešo tikšanos ar partneriem,” teica Sāgpaka.
Nakšņošana Igaunijā ir kļuvusi dārgāka
Vidējā cena par nakšņošanu Igaunijā 2023.gadā bija 46 eiro; tieši pirms koronavīrusa uzliesmojuma tā bija 39 eiro.
“Jāatzīmē, ka šajā rādītājā ir iekļautas visu veidu naktsmītnes neatkarīgi no tā, vai tā bijusi vienvietīga vai daudzvietīga istabiņa, vai viesis, nakšņojis viesnīcā, viesu namā vai īrētā dzīvoklī/mājā,” skaidroja Igaunijas Statistikas pārvaldes vadošā analītiķe Helga Laurmā. 2020. un 2021.gadā, kad viesu skaits koronavīrusa krīzes dēļ bija zems, arī vidējās nakšņošanas izmaksas bija zemākas – aptuveni 32-34 eiro. Visos šajos gados nakšņošana visdārgākā ir bijusi Tallinā, tai seko Tartu pilsēta.
“Papildus koronavīrusam bija arī daudzi citi faktori, kas ietekmēja cenas tūrisma nozarē. Apgabala līmenī vidējā cena par vienu nakti ir atkarīga arī no dārgāku un pieejamāku naktsmītņu skaita un no to noslogojuma,” sacīja Laurmā.
Vidējās nakšņošanas izmaksas vienam tūristam, 2018.-2023.gadā.
Iekšzemes tūrisms ir palielinājies
2018.-2019.gadā vairāk nekā puse no naktsmītnēs apkalpotajiem viesiem bija ārvalstu tūristi.
“Pēc 2020.gada marta, kad Igaunija saskārās ar veselības aprūpes krīzi un tika ieviesti ceļošanas ierobežojumi, izmitināšanas nozare saņēma iekšzemes tūrisma pieaugumu, jo daudzi cilvēki izmantoja vietējo naktsmītņu pakalpojumus,” norādīja Laurmā.
2020.gada aprīlī un maijā bija ļoti maz nakšņotāju, un daudzas naktsmītnes bija slēgtas, savukārt jau 2020.gada jūlijā vietējo tūristu skaits pārsniedza 2019.gada līmeni.
Vietējo ceļojumu ar nakšņošanu skaits 2018.gadā bija 4,4 miljoni, 2019.gadā – 3,5 miljoni, bet koronavīrusa krīzes laikā samazinājās līdz 2,1 miljonam. Pēc pandēmijas bija vērojams pakāpenisks pieaugums, taču vietējo ceļojumu ar nakšņošanu skaits joprojām neatgriezās līmenī pirms pandēmijas, proti, 2023.gadā tas bija 3,2 miljoni.
Harju apriņķis ir populārākais galamērķis
Šo sešu gadu laikā pieci populārākie tūrisma galamērķi nav mainījušies. Reģionāli ārvalstu tūristi priekšroku deva Harju apriņķim, tostarp Tallinas pilsētai.
“Tallinā galvenais apskates objekts neapšaubāmi ir vecpilsēta, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,” teica Laurmā, skaidrojot, kāpēc Tallina ir populāra tūristu vidū.
Citi populāri galamērķi ir apriņķi, kuros ir kāda nozīmīga apskates vieta, piemēram, Pērnavas pilsētas pludmale, Tartu pilsētas universitātes pilsētiņa vai Kuresāres pilsēta Sāremā salā. Kuresārē atrodas arī bīskapa pils, kas ir vislabāk saglabājies cietoksnis Baltijas valstīs. Austrumviru apriņķī agrāk bija daudz apmeklētāju no Krievijas, taču tagad ienākošais tūrisms no austrumu kaimiņvalsts ir samazinājies.
Mazāk ārzemju tūristu ir Jegevas, Jervas un Raplas apriņķos. “Ņemot vērā Igaunijas nelielo platību, tūristi apmeklē apskates objektus šajos apriņķos, bet pēc tam brauc tālāk uz citiem galamērķiem un nepaliek nakšņot,” skaidroja Laurmā.
Lasiet arī: Igaunijā cilvēki precas arvien vēlāk
