Igaunijas parlaments 21.aprīlī trešajā lasījumā izskatīs labojumus Būvniecības likumā un un ar to saistītajā likumdošanā, lai paātrinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo objektu plānošanu un būvniecību, raksta “ERR News.”
Pašlaik likums nenosaka, ka vides aizsardzības organizācijām jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai varētu apstrīdēt lēmumus, kas saistīti ar valsts aizsardzības objektu būvniecību. Igaunijas Aizsardzības ministrija rosinājusi, ka nākotnē šīm organizācijām jāatbilst trīs kritērijiem, lai varētu iebilst pret būvniecību.
Pirmkārt, vides aizsardzības organizācijai būs jābūt vai nu bezpeļņas asociācijai vai fondam, kura mērķis ir vides aizsardzība un kura darbības veicina vides aizsardzību.
Aizsardzības ministrijas juridisko un administratīvo jautājumu apakšsekretāre Margita Grosa (Margit Gross) norādīja, ka bezpeļnas organizācijās būs jābūt vismaz 20 biedriem. Ja biedru ir mazāk, organizācijai nebūs tiesību apstrīdēt valsts aizsardzības objektu būvniecību. Trešais nosacījums skar darbības laiku – lai apstrīdētu projektus, organizācijai Igaunijā jādarbojas vismaz divus gadus.
Saskaņā ar Grosas teikto, šie nosacījumi ļaus panākt, ka administratīvos aktus vai darbības, kas skar valsts aizsardzību, apstrīdēs tikai organizācijas, kuru mērķis tiešām ir vides aizstāvība, nevis formāla vai īslaicīga interese nepieļaut projekta īstenošanu. Apakšsekretāre sacīja, ka
labojumu mērķis ir līdzsvarot vides aizsardzības un valsts aizsardzības intereses.
Labojumi tieši ietekmēs, piemēram, nevalstisko organizāciju “Sodlas aizstāvībai” (MTÜ Soodla kaitseks), kas darbojas ap Sodlas mācību poligonu. Lai gan organizācija darbojas vairāk nekā divus gadus, tai ir mazāk nekā 20 biedru. Organizācijas valdes loceklis Vahurs Verks (Vahur Värk) sacīja, ka biedru skaitu vienmēr var palielināt, bet tas apgrūtināšot lēmumu pieņemšanu. Verks Aizsardzības ministrijas ierosinājumu nodēvēja par ierobežojošu un par centieniem apklusināt sabiedrību. Viņš pastāstīja, ka arī prasība par vismaz divus gadus ilgu darbošanās vēsturi esot diezgan nesaprotama, jo, piemēram, “Sodlas aizstāvībai” esot nodibināta tieši tāpēc, lai cilvēkiem būtu teikšana plānošanas procesā. Ja nebūtu sākts poligona plānošanas process, organizācija nemaz netiktu dibināta: “Tātad, ja tiks sākts jauns projekts, mums būs jāgaida divi gadi, lai būtu kāda teikšana? Mēs neesam pret Sodlas mācību poligonu, vienkārši ir fundamentāli jautājumi, kurus, pēc mūsu domām, valstij vajadzētu risināt citādi.”
Grosa informēja, ka ministrija ir veikusi juridisko analīzi, izvērtējot starptautisko praksi, un, saskaņā ar to, ierobežojumi, kas skar organizācijas juridisko statusu, biedru skaitu un darbības ilgumu, ir atbilstoši starptautikajai praksei un Orhūsas konvencijai. Tā nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar vidi saistītos jautājumos – tiesības piekļuvei tiesu iestādēm, tiesības pieprasīt un saņemt vides informāciju un tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā ar vidi saistītajos jautājumos.
Lasiet arī: Skaitļi, kurus grūti aptvert: Krievijas kara mērogs Ukrainā