Pagājušajā nedēļā Igaunijas policija notvērusi 63 migrantus, kuriem nav tiesību atrasties valstī, un varas iestādes norādīja, ka situācija saistīta ar migrācijas spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, un uzlabojumu nebūs, kamēr saglabāsies labi laika apstākļi, raksta “ERR News.”
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) Tallinas centrā aizturējusi vairākas migrnatu grupas, kas, visticamāk, Igaunijā nonākušas no Latvijas, kur savukārt iekļuvušas, nelegāli šķērsojot robežu ar Baltkrieviju. Migrantu mērķis bijusi Somija.
Minskas režīma veidotā hibrīduzbrukmā liels skaits migrantu jau kopš 2021.gada pastāvīgi cenšas iekļūt Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas puses. Krīze sākās, kad Eiropas Savienība piemēroja sankcijas pašpasludinātajam Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko.
Migranti, kam izdodas pārkļūt robežai, tālāk cenšas nonākt Rietumeiropā vai Ziemeļeiropā. Pērn, lai novērstu migrnatu pārvadāšanu, Polija un Vācija atjaunoja robežkontroli. Gada laikā uz Polijas-Lietuvas robežas aizturēti vairāki migrantu pārvadātāji, un tagad plūsma pavērsusies uz ziemeļiem.
Latvijas robežsargi šogad ziņojuši par vairāk nekā 8000 mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu,
un migranti kļūstot arvien agresīvāki. Lietuva un Igaunija jau nosūtījusi vairākas policijas un robežsardzes maiņas, lai palīdzētu Latvijas kolēģiem.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (Igor Taro) un PPA ģenerāldirektors Egerts Belitševs ( Egert Belitšev) 28.jūlijā sarīkoja preses konferenci, lai informētu sabiedrību par aktuālo situāciju. Taro uzsvēra, ka mmigrācijas krīzi izraisījusi Baltkrievija, kas, Krievijas mudināta, apzināti nogādā migrantus pie Baltijas valstu robežām. Ministrs medijiem sacīja, ka ir video materiāli, kuros redzams, kā noteiktas personas – iespējams, baltkrievu robežsargi – virza migrantus uz robežu un pat palīdz bojāt kaimiņvalstu robežas infrastruktūru.
Pie drošības dienestu notvertajiem migrantiem bieži atrodas priekšmeti, kas nav raksturīgi vienkāršiem tūristiem. Taro teica, ka neviens nedodas ceļojumā, līdzi nesot garas trepes, knaibles un fleksi, bet gan Lietuvas, gan Latvijas robežsargi ir konfiscējuši tieši šos priekšmetus.
Pašlaik vājā vieta ir Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūra, un Igaunijā notvertie migranti Eiropā iekļuvuši pa šo ceļu.
Tomēr ir mainījusies arī baltkrievu robežsargu un migrantu taktika.
Pagājušajā nedēļā atklāti vairāki tuneļi zem Lietuvas-Baltkrievijas robežas, un pagājušajā ziemā līdzīgus veidojumus atrada poļu robežsargi. Taro norādīja, ka, apskatot tuneļus, vērojami pārdomāti risinājumi, un, lai gan tuneļi nav plaši, to nostiprināšanai vajadzīgs ievērojams koksnes daudzums. Ministrs skaidroja, ka līdz ar to tuneļi nav darbs, ko varētu paveikt atsevišķs no Somālijas vai Afganistānas ieradies migrants. Tiesa, Taro uzsvēra, ka neatbalsta robežas slēgšanu Šengenas zonas ietvaros, jo tas nerisinātu situāciju, un migranti vienkārši atrastu apkārtceļus.
PPA vadītājs Belitševs sacīja, ka hibrīdkara fokuss ir mainījies, jo Polija un Vācija ieviesušas robežkontroli. Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā notverti 63 migranti, un šogad kopā – 102. Pērn visa gada laikā Igaunijā tika aizturēti tikai 39 migranti. Lielākā daļa šogad aizturēto notverti Tallinā un tās tuvumā – dažādās viesnīcās, ostā vai pilsētas centrā, kad tie cenšas paspēt uz prāmi, kas dodas uz Somiju.
Belitševs skaidroja, ka migrantu iekļūšana valstī rada papildus slogu ne vien PPA, bet arī tiesu sistēmai un vietējām varas iestādēm. Paturēšanai apcietinājumā nepieciešams tiesas rīkojums, līdz ar to vajadzīgs tulks. Pašvaldības iestādēm jāiesaistās tad, ja migrants apgalvo, ka ir nepilngadīgs – tādā gadījumā, lai veiktu nepieciešamās procedūras, vajadzīgs aizbildnis, un šī loma jāuzņemas pašvaldībai.
Nav sagaidāms, ka situācija tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Belitševs sacīja, ka, kamēr vien laika apstākļi būs labvēlīgi, arī migrantu plūsma nepierims. Ja oktobrī un novembrī būs auksts un slapjš, spiediens varētu atslābt.
Lasiet arī: Igaunija sūta papildu spēkus uz Latviju migrācijas spiediena dēļ