Igaunijas Olimpiskā komiteja (IOK) uzskata, ka olimpisko spēļu boikotēšana ir jāatstāj kā pati pēdējā iespēja, un dalības atcelšana būtu negodīga pret sportistiem, raksta Igaunijas medijs ERR News.
IOK prezidents Urmass Sorumā (Urmas Sõõrumaa) pēc tam, kad Latvija paziņoja par olimpiādes boikotēšanu, ja situācija Ukrainā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem būs ļauts piedalīties, sacīja, ka Igaunija dalību neatsauks, jo tas nebūtu godīgi pret sportisitiem. Paziņojumi par olimpisko spēļu boikotu ir reakcija ne vien uz karu Ukrainā, kas turpinās jau teju gadu, bet arī atbilde tam, ka daudzi Krievijas sportisti ir Krievijas armijas sastāvā laikā, kad tiek ziņots par kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā. Ir zināms, ka šie sportisti papildus olimpiskajām medaļām saņems arī militāros apbalvojumus, ja gūs panākumus olimpiādē.
Sorumā Igaunijas televīzijas raidījumā Esimene stuudio sacīja:«Boikoti nekad nav snieguši rezultātu.
Atcerēsimies, ka vairums Krievijas sportistu, kuri nonāks līdz uzvaras pjedestālam, ir militārpersonas un saņems ordeni par uzvaru. Tā ir absurda situācija.
Būtu svarīgi, ka šie sportisti nepiedalītos olimpiādē.» Sorumā piebilda, ka prātā jāpatur arī ilgtermiņa perspektīva un arī atbalsts, ko šie sportisti izrādījuši režīmam pirms 2022.gada.
Igauņu vieglatlēts, 2008.gada Pekinas olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs Gerds Kanters (Gerd Kanter) norādīja, ka olimpiādes boikotēšana būtu milzīgs trieciens iesaistīto sportistu karjerai, un lēmums par piedalīšanos būtu jāastāj sportistu ziņā. Kanters, kurš šobrīd trenē Slovēnijas diska metēju Kristjanu Čehu (Kristjan Čeh), sacīja: «Nesasteigsim lietas. Sākotnēji ir radušās dažādas idejas par boikotu, bet mums jāskatās plašāk. 2020.gadā olimpiādi pārcēlā pandēmijas dēļ; tagad dienaskārtībā ir karš. Četri gadi sportistam ir ļoti ilgs laiks. Ja kāds ir savā augstākajā punktā, bet nevar piedalīties spēlēs, tas ir milzīgs trieciens karjerai.» Viņš piebilda, ka nevajadzētu izdarīt izvēli sportistu vietā. Visiem esot skaidrs, ka situācija ir ļoti sarežģīta, un savu vārdu vajadzētu teikt Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK).
Sorumā atgādināja, ka jebkurā gadījumā, pat ja Krievijas sportisti sacentīsies zem neitrāla karoga, ir iespējamas provokācijas, un Putina propaganda izmantos sportistus saviem mērķiem, it īpaši, ja tiks gūti panākumi.
IOK ģenerālsekretārs Sīms Sukless (Siim Sukles) norādīja, ka Krievijas sportistiem vispār nevajadzētu piedalīties olimpiskajās spēlēs. «Viens no aspektiem, kas jāapsver, ir tas, kā jutīsies citu valstu sportisti, kad būs jāspiež rokas vai jāaplaudē; tāpat mums jādomā par skatītāju sajūtām brīdī, kad arēnā ienāks Krievijas sportists, par kuru zināms, ka viņš ir arī armijas algu sarakstā,» sacīja Sukless.
Sorumā savukārt piebilda, ka vinš līdz galam neizprot SOK nostāju, un norādīja, ka iemesli ļaut krieviem piedalīties olimpiādē varētu būt dažādi – sākot no vēlmes būt starpniekam un apmierināt visu vēlmes, līdz lielākiem mērķiem.
SOK priekšsēdētājs Tomass Bahs (Thomas Bach) pievēra acis uz apsūdzībām par dopinga lietošanu, kas 2014. un 2018.gada ziemas olimpiskājās spēlēs skāra Krievijas sportistus, un ir saņēmis kritiku par aicinājumiem nesodīt Krievijas un Baltkrievijas sportistus par valdību rīcību. Sorumā uzsvēra, ka Baltijas valstu, ziemeļvalstu un dažu citu acīs izskatās, ka SOK ieņem tādu pašu nostāju, kā attiecībā uz karu Sīrijā: žēl, ka tā notiek un ir bojāgājušie, bet ne vairāk.
Līdz šim Parīzes olimpisko spēļu boikotu apsver Latvija, Somija un Dānija. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers ir publiski apstiprinājis komitejas nostāju: Latvija uzskata, ka piedalīšanās olimpiskajās spēlēs nav iespējama, ja, karam Ukrainā turpinoties, olimpiādē piedalās arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti.
Parīzes olimpiskās spēles norisināsies no 2024.gada 26.jūlija līdz 11.augustam.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: Zelenskis aicina ātrāk piegādāt ieročus
