Igaunijas parlamentā tiek izskatīts likumprojekts par Dziesmu un deju svētkiem, un, kamēr koru un deju kolektīvu vadītāji šo lēmumu atbalsta, politiķu viedokļi dalās, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Pavasarī opozīcijas iesniegtais likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā. Vairāk nekā 150 gadus Igaunijas Dzismu un deju svētki notikuši, balstoties uz sabiedriksu vienošanos, bet tagad virzīta iniciatīva tos iekļaut likumdošanā. Idejai ir gan kaislīgi atbalstītāji, gan noliedzēji.
Darbs pie tradīcijas ietērpšanas likumā sākās martā, kad bijušais kultūras ministrs, tagad deputāts Teniss Lūkass (Tõnis Lukas) iesniedza likumprojektu parlamentā. Viņš vēlas, lai likums stātos spēkā jau 2026.gadā: “Šobrīd cilvēki piedalās galvenokārt divu iemeslu dēļ: viens ir nacionālais entuziasms, otrs – kvalitāte. Ir nepieciešams pielikt pūles, lai to saglabātu.”
Topošais likums noteiks festivāla statusu un organizāciju, nepārtrauktības nodrošināšanu un finansiālo atbalstu, kā arī uzskaitīs koru tipus, kas piedalās svētkos. Tāpat likumprojektā noteikts, ka vienai trešdaļai no repertuāra jāpieder pie Igaunijas koru un orķestru mūzikas klasikas, un tā jāizpilda Igauņu valodā un tās dialektos. Deju repertuāram pat oriģināldarbos jābalstās uz tautas deju formu.
Parlamenta Kultūras jautājumu komitejas locekle Kadri Tali (Kadri Tali) uzskata, ka
tik sīkumains uzskaitījums nosmacēs svētku garu.
Viņa norādīja, ka likums ir nevajadzīgs un populistisks, un likums, kas ievieš tāda veida mākslinieciskos ierobežojumus un savā ziņā cenzē, ierobežos tradīcijas brīvību.
Tikmēr kormūzikas un deju kolektīvu vadītāji tic, ka likums vajadzīgs.
Igaunijas Koru asociācijas vadītāja Kaie Tannere (Kaie Tanner) norādīja, ka šādiem pasākumiem nepieciešams regulējums. Viņa sacīja: “Vai nepieciešams norādīt, kuri kori piedalās un kādai jābūt repertuāra struktūrai? Kaut kādā brīdī ir nepieciešams definēt, kas ir Dziesmu un deju svētki, un to darīs šis likums. Tādā nozīmē man šķiet, ka tas ir saprātīgi.”
Igaunijas Tautas deju un tautas mūzikas biedrības vadītājs Karels Johanness Vahi (Karel Johannes Vähi) teica, ka Kultūras lietu komitejā ir diskutēts par to, vai nepieciešams norādīt procentuālo repertuāra sadalījumu, tomēr nevienam nav šaubu, ka
likums iezīmē apstākļus, kādos jau tiek strādāts.
Valdība likuma izveidošanu neatbalsta. Pašreizējā kultūras ministre Heidija Purga (Heidy Purga) norādīja, ka Igaunijas valsts atbalsta Dziesmu un deju svētkus, un turpinās to darīt bez likuma. “Mums jāizvairās no ārlieku lielas regulēšanas. Problēmas var risināt vienošanās ceļā, ieviešot atbalsta pasākumus, attīstības programmas un veicinot izpratni pašvaldībās un izglītības iestādēs,” sacīja ministre. Viņa piebilda, ka, pakļaujot Dziesmu un deju svētkus likumam, tiek zaudēs dinamiku, un nebūs spējīgi mainīties līdzi laikam.
Lasiet arī: Izraēliešu tūristi Grieķijā sastopas ar protestētāju dusmām