Igaunijas Vides ministrija drīzumā iepazīstinās ar iniciatīvu, kas ļaus vieglāk iegādāties elektroauto un popularizēs nulles emisiju politiku. Eksperti uzskata, ka Igaunija tam ir gatava, tikai nepieciešams mainīt ieradumus un attieksmi, raksta EER News.
Iepriekšējā nedēļā spēkā stājās Eiropas Parlamenta pieņemtais lēmums, kas paredz, ka no 2035.gada vairs netiks tirgotas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton) gan norādīja, ka šis lēmums nāk daudz par agru un nodarīs milzīgu postu autoindustrijai. Tajā pašā laikā Igaunijas iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti par elektroauto izmantošanu, un neuzskata, ka tie būtu bagātā slāņa privilēģija.
«Šis mīts jau sen ir sagrauts, un arī ierindas cilvēki pērk elektroauto. Tam ir ļoti vienkāršs skaidrojums: ļaudis seko līdzi savām ikmēneša izmaksām. Nav svarīgi, cik maksā auto. Daudz svarīgākas ir tā izmaksas katru mēnesi,» norādīja autotirgotāja pārstāvis Silvers Havama (Silver Havamaa).
Pirmie elektroauto uz Igaunijas ceļiem nonāca pirms desmit gadiem, un daudzi joprojām uzskata, ka elektroauto nespēs uzticami nogādāt galamērķī. Savukārt eksperti norāda, ka gan automašīnas, gan to baterijas gadu gaitā ir tā uzlabotas, ka vairs nav vietu šaubām par to uzticamību. Diemžēl bateriju ražošana joprojām ir laikietilpīga. Vēl kāda problēma, kas saistās ar plašāku elektroauto izmantošanu, ir nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidošana.
«Tas ir divējāds jautājums. Vispirms, kāda ir Igaunijas enerģijas ražošanas kapacitāte? Domāju, ka par to mums nav jāuztraucas. Otrs jautājums ir tīkla jauda, lai uzturētu lādēšanas stacijas noteiktās vietās. Vienkāršākais un lētākais risinājums būtu meklēt, kur tīkla jauda ir lielāka un veidot uzlādes stacijas tur,» Igaunijas ziņu portālam ERR News stāstīja Tallinas Tehnoloģiju universitātes enerģētikas profesors Ivo Palu.
Lai gan igauņiem patīk savi auto, klimata mērķu sasniegšana nozīmē, ka priekšroka jādod sabiedriskajam transportam vai kopīgiem braucieniem.
«Ja mēs spēsim veiksmīgi koordinēt sabiedriskā transporta, elektroskūteru, kopīgu braucienu izmantošanu un tamlīdzīgi, tad ceru, ka nebūs nepieciešamas milzīgas autostāvvietas ar lādēšanas stacijām. Un tam ir jānotiek tuvāko desmit gadu laikā. Ticu, ka katrā ēkā būs pieejams uzlādes punkts, un tajā pašā laikā nevaru iztēloties, kā mēs skraidīsim ar vadiem rokās, sniegā meklējot piemērotu stāvvietu ar uzlādes iespēju,» norādīja Palu.
Šķietami nevainojamais risinājums tomēr prasa atbildi uz jautājumu: cik zaļi patiesībā ir elektroauto?
Igaunijas autotirgotāju asociācijas vadītājs Arno Sillats (Arno Sillat) pastāstīja, ka «elektroauto ražošana atstāj ievērojamu ekoloģisko pēdu – daudz lielāku, nekā iekšdedzes auto ražošana. Iekšdedzes dzinēja auto svaram varam pieskaitīt baterijas svaru – teiksim, 500 kilogramus – un tas viss ir jāsaražo pēc izrakšanas no zemes. Viena elektroauto saražošanai jāpārrok 20 tonnas augsnes, lai iegūtu vajadzīgo materiālu daudzumu.» Tomēr, atšķirībā no iekšdedzes dzinēja auto, pēc noripošanas no konveijera lentes elektroauto vairs nerada piesārņojumu, un tādējādi izlīdzina savu sākotnēji lielāko ekoloģisko pēdu.
Uz Igaunijas ceļiem parādās arvien vairāk elektroauto, un vispopulārākie ir dažādi Nissan, Mitsubishi un Audi modeļi. Vides ministrija plāno kampaņu, lai popularizētu elektroauto lietošanu. Lai gan jaunā atbalsta sistēma nepiedāvās 5 000 eiro elektroauto iegādei, tā toties būs daudz vienkāršāka un pieejamāka.
Lasiet arī: No 2035.gada Eiropā nepārdos auto ar iekšdedzes dzinējiem
