Igaunijas Datu aizsardzības inspekcija (AKI) rosinājusi Labklājības ministriju un Ekonomikas un komunikācijas ministriju sagatavot saprotamu likumisko pamatu, lai kontrolētu strādājošo alkohola pārbaudes, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News”.
Pašlaik likumdošanas līmenī nekādi netiek kontrolētas strādājošo alkohola reibuma pārbaudes un ar tām saistīto personas datu apstrāde. Saskaņā ar AKI teikto, tas radījis situāciju, kad darba devējs veic pārbaudes, pamatojoties uz juridiski šaubīgiem apsvērumiem.
Inspekcija uzsver, ka skaidri saprotami nosacījumi alkohola pārbaudēm ir būtiski, lai radītu drošu vidi darba vietā,
sniegtu juridisku skaidrību darba devējiem un aizsargātu darba ņēmēju tiesības. Lai gan daudzi darba devēji lieto alkometrus, lai pārliecinātos, ka darbinieks nav alkohola reibumā, likumīga pamata tam nav.
AKI pārstāve Jekaterina Adere (Jekaterina Aader) sacīja: “Tas pārkāpj darba ņēmēju pamattiesības un ir pretrunā Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām.”
Tajā pašā laikā darba devējiem ir pienākums radīt drošu darba vidi un, ja nepieciešams, pieprasīt iereibušajam darbiniekam atstāt darba vietu. Alkohola pārbaudes īpaši svarīgas ir nozarēs, kur reibums rada risku darbinieka vai apkārtējo veselībai un dzīvībai, kā arī paaugstināta riska darba vietās. Tomēr šobrīd darba devēju vienīgā likumīgā iespēja veikt alkohola pārbaudes ir iesaistot medicīnas pakalpojumu sniedzēju, kas ir laikietilpīga un resursu ietilpīga procedūra, un nav piemērota ikdienai.
Inspekcija uzskata, ka iespējams panākt līdzsvaru starp drošību darba vietā un darbinieku privātumu, un vislabākais risinājums būtu izveidot pamatnostādnes likumā, kas garantētu, ka alkohola pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar personas datu aizsardzības prasībām.
Lasiet arī: Alkohola tests Saeimā? Mieriņa atzīst: “Ne visi deputāti to izturētu”
