Dienvidaustrumu Igaunijā sākusies prettanku grāvju būvniecība, kas būs daļa no Baltijas valstu aizsardzības zonas, vēsta Igaunijas medijs “ERR News”.
Plānots, ka šogad vien projekts izmaksās 4,4 miljonus eiro, un līdz gada beigām cer izveidot 28 bunkurus un desmit noliktavas zonas. Tiks izvietoti arī “pūķa zobi”.
Aizsardzības zonu veido Igaunijas Aizsardzības spēki (EDF) kopā ar Aizsardzības investīciju centru (RKIK). RKIK Baltijas aizsardzības zonas projektu vadītājs Armīns Sīlivasks (Armin Siilivask) raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja: “Šobrīd tiek rakti prettanku grāvji četru kilometru garumā. Tiek saskaņotas 28 bunkuru atrašanās vietas, un plānojam tos pabeigt līdz rudenim, līdztekus desmit noliktavas zonām.”
Liela daļa Igaunijas robežas ar Krieviju ir ūdenstilpes, bet dienvidaustrumos robeža šķērso biezus mežus, un tieši tur, saskaņā ar EDF vajadzībām un analīzi, notiek prettanku grāvju rakšana. Robeža pēdējos gados jau piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, uzbūvēti žogi un izvietoti novērošanas posteņi, un prettanku grāvji miera laikā arī atvieglos robežas uzraudzīšanu.
Piusas robežapsardzības punkta vadītājs Romets Nīlus (Romet Niilus) sacīja:
“Tie nav parasti ceļmalas grāvji, drīzāk dziļas tranšejas. To mērķis ir aizkavēt un dot laiku, lai varam reaģēt uz incidentu.”
Prettanku šķēršļi tiek veidoti gan uz valsts, gan privātās zemes. Sīlivasks norādīja, ka šobrīd grāvji tiek rakti uz Iekšlietu ministrijai piederošās zemes, savukārt citu posmu plānošana vēl ir procesā, un pēc tās noslēgšanās būs zināms, cik pašvaldības un privātie zemju īpašnieki jāiesaista. Viņš piebilda, ka ir trīs rīcības varianti – zemi no privātīpašniekiem var atpirkt; var to iznomāt vai arī tiks piedāvāts zemes gabals citā vietā.
Igaunijas Aizsardzības spēku inženieru vienības komandieris pulkvežleitnants Ainārs Afanasjevs (Ainar Afanasjev) sacīja: “Šajā gadījumā prettanku grāvji liks ienaidniekam apstāties un palēninās kustību. Ja viņi nolems meklēt veidus, kā pārvarēt šķērsli, viņi būs viegls mērķis mūsu ieročiem. Grāvis ir četrus metrus plats un trīs metrus dziļš.”
Veidojot šķēršļus, tiek ņemta vērā arī Ukrainas pieredze.
Lasiet arī: Latvijas aizsardzībai rekordsummas – 2025. gadā plānoti 4,35% no IKP
