Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta (EKTK) vēlas samazināt ikgadējo minimālo apmaksāto atvaļinājumu no 28 līdz 20 dienām, norādot, ka pašlaik spēkā esošā sistēma ir negodīga, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Vēstulē ekonomikas un rūpniecības ministram Erki Keldo (Erkki Keldo) EKTK norādīja, ka likumdošana pašlaik nosaka vismaz 28 kalendārās dienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, un piezīmēja, ka atvaļinājuma piešķiršana, skaitot kalendārās, nevis darba dienas, darba ņēmējiem var būt neizdevīga. EKTK ģenerāldirektors Maits Paltss (Mait Palts) skaidroja, ka tad, ja pilnu laiku strādājošais izņem 28 kalendārās dienas pēc kārtas, viņam ir brīvas 20 darba dienas. Savukārt kāds cits, kurš atvaļinājumu sadala 14 dienās, kuras obligāti jāizņem pēc kārtas, un pārējo sadala tikai pa darba dienām, iegūst 24 brīvas darba dienas. Paltss uzsvēra, ka atvaļinājuma laika aprēķina kārtības maiņa ļaus nodrošināt, ka visi pie viena darba devēja strādājošie saņem vienāda garuma atvaļinājumu.
Daudzviet Eiropas Savienībā atvaļinājums jau tiek aprēķināts, ņemot vērā tikai darba dienas, piemēram, Latvija, Lietuvā, Vācijā (20 darba dienas) un Somijā (24 darba dienas).
EKTK arī vēlas atteikties no prasības vismaz 14 atvaļinājuma dienas izņemt pēc kārtas. Paltss norādīja, ka tas vairs neatspoguļo darba tirgus realitāti un darba ņēmēju vēlmes. Īpaši tas esot vērojams rūpniecības un apkalpojošajās nozarēs. EKTK ģenerāldirektors rosina ļaut darba devējiem un darbiniekiem pašiem lemt par īsākiem atvaļinājumiem, piemēram, nedēļu pēc kārtas.
Izmaiņas tiek gaidītas arī uz noteiktu laiku slēgto līgumus regulējošajā likumdošanā.
Pašlaik līgumu uz noteiktu laiku var slēgt tikai ar pamatojumu. Pēc Paltsa domām, jomās, kur nodarbinātība balstās uz projektiem, beztermiņa līgumi nav ekonomiski pamatoti, un viņš piezīmēja, ka darba devēji nevar garantēt darba nepārtrauktību. Pašlaik noteikta laika līgumu vietā tiek slēgtas citādākas vienošanās, kas savukārt ierobežo darba ņēmēja sociālās garantijas.
EKTK sniegusi arī ieteikumu pārbaudes laika nosacījumu izmaiņām, pieprasot, lai darba devējam būtu tiesības pārtraukt līgumu pārbaudes laikā, ja darbinieks vairāk nekā pusi laika izmanto darba nespējas lapas, jo tādējādi nav iespējams novērtēt darbinieka sniegumu.
Paltss sacīja, ka problēma ir arī atvaļinājuma naudas izmaksa. Šobrīd likums nosaka, ka tā jāizmaksā pirms atvaļinājuma sākumā, ja vien nav noslēgta cita vienošanās. Viņš norādīja, ka darba devēji dod priekšroku vienkāršākam algu izmaksas ciklam, un arī darbinieki labprātāk saņem atalgojumu vienmērīgi. EKTK vēlas, lai atvaļinājuma naudas izmaksa tiktu atstāta abu pušu ziņā.
Lasiet arī: Lietuvas topošā premjerministre aicina pārskatīt ikgadējā atvaļinājuma ilgumu