Igaunijas valdība plāno ļaut EP vēlēšanās balsot ar viedierīcēm

Patlaban mūsu ziemeļu kaimiņvalsts balsstiesīgie iedzīvotāji, kas izmanto e-vēlēšanu iespēju, savu politisko izvēli var izdarīt tikai ar pilnvērtīga datora palīdzību. Taču tiek solīts jau Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieviest tā dēvēto “m-balsošanu”, izmantojot mobilās viedierīces un Smart-ID identifikāciju.

Lai varētu elektroniski nobalsot, izmantojot viedtālruni vai planšetdatoru, vēlētājiem būs jāpaļaujas uz Igaunijas valsts nekontrolēto starptautisko korporāciju Google un Apple aplikāciju veikaliem. Tomēr valdība uzskata, ka šos riskus ir iespējams pārvaldīt, ziņo šīs valsts sabiedriskais medijs ERR.

Tādēļ pagājušajā ceturtdienā, 24.augustā, ministri “deva zaļo gaismu” plānam atļaut m-balsošanu nākamā gadā – no 6. līdz 9. jūnijam – paredzētajās EP vēlēšanās. Igaunijas ekonomikas un informācijas tehnoloģiju ministrs Tīts Rīsalo (Tiit Riisalo, partija Igaunija 200) sacīja, ka jādod

iespēja balsot tur, “kur cilvēki dzīvo savu digitālo dzīvi”.

Viņš piebilda, ka pēdējā arvien biežāk noris viedierīcēs, nevis datoros – tāpēc ir saprātīgi šajās platformās padarīt pieejamu m-balsošanu. Ministrs skaidro:

“Valsts informācijas sistēmas pārvalde un AS Cybernetica ir sagatavojušas m-balsošanas lietojumprogrammas prototipu. Esam pārbaudījuši balsu nodošanu, nosūtīšanu un saņemšanu, izmantojot aplikāciju, un tā darbojas gan Android, gan Apple ierīcēs.”

Rīsalo sacīja, ka m-balsošanas ieviešanai nepieciešamās likumu izmaiņas tiks grozījumu veidā pievienotas e-balsošanas noteikumiem, pie kuriem ministrijās jau kādu laiku strādā.

Nacionālā vēlēšanu dienesta vadītājs Arne Koitmē (Arne Koitmäe) savukārt norādīja, ka pirms m-balsošanas ieviešanas ir jāpārvalda vairāki riski, jo daļa no vēlēšanu kontroles tiks nodota “digitālajiem milžiem”.

Cilvēkus visvairāk uztrauc jautājums, kurš kontrolēs balsošanas aplikācijas. Koitmē atgādināja, ka parastās e-balsošanas vajadzībām – izmantojot datoru un personas ID karti – lietotā aplikācija ir izveidota valsts pārvaldītā interneta lapā.

“Taču, izmantojot viedtālruni, tam visam būs jāiet caur Apple vai Google aplikāciju veikaliem. Ir risks, vai vēlētājiem būs pārliecība, ka viņu lejupielādējamā lietojumprogramma ir tieši tā, ko augšupielādējis vēlēšanu organizators,” viņš skaidroja.

Rīsalo sacīja, ka nav iemesla apšaubīt Apple vai Google uzticamību. “Viņu lietojumprogrammu veikali tiek izmantoti, lai piedāvātu neskaitāmus uz uzticēšanos balstītus pakalpojumus,” mierina ministrs. “Katrai cienījamai bankai ir lietojumprogramma, kurā pārsūta desmitiem vai simtiem tūkstošu eiro. Tas nozīmē, ka šai sistēmai uzticas.”

Igaunijas amatpersonas nesen Londonā tikās ar Apple pārstāvjiem, kuri solīja pilnībā sadarboties. “Viņi piedāvāja risinājumu, kā mēs varētu pārbaudīt, vai lietojumprogrammas kods nav mainīts vairāk, nekā vajadzīgs Apple, lai ievietotu lietotnes savā App Store,” sacīja Koitmē. “Mēs varēsim pārbaudīt, ka kods nav mainīts.”

Nacionālā vēlēšanu dienesta vadītājs piebilda, ka ir nepieciešams sadarboties ar tehnoloģiju uzņēmumiem, lai no aplikāciju tirgiem noņemtu iespējamus lietojumprogrammas atdarinājumus [“copycat apps”] un pēc iespējas ātrāk nodrošinātu m-balsošanas aplikācijas un visu atjauninājumu nonākšanu platformās. Koitmē skaidroja: var paiet vairākas dienas vai nedēļas, līdz lietojumprogrammas vai to atjauninājumi parādīsies šajos aplikāciju veikalos. Igaunija ir sazinājusies ar Apple un Google, lai noskaidrotu, kā procesu paātrināt.

Trešā problēma saistībā ar m-balsošanu attiecas uz procesu, kurā persona skenē īpašu QR kodu, kas paredzēts, lai pārbaudītu, vai viņa balss ir ieskaitīta pareizi.

“Ir iespējams izmantot citu viedierīci, lai skenētu kodu,” sacīja Tīts Rīsalo. “Piemēram, man tam ir gan viedtālrunis, gan planšetdators. Tāpat ir iespēja izmantot koda nolasīšanai, piemēram, ģimenes locekļa ierīci.”

Taču Nacionālās vēlēšanu komitejas vadītājs Olivers Kasks (Oliver Kask) nesen sacīja ERR, ka cilvēkiem nevajadzētu šim nolūkam izmantot drauga vai ģimenes locekļa ierīci: “Paliks pēdas par to, kā persona balsoja ierīcē. Tas negarantē balsošanas slepenību.” 

Rīsalo tam nepiekrīt: “Mums jau ir e-balsošana, kurā nevaram zināt, kas balsošanas brīdī stāv blakus vai aiz personas muguras… Esam to pieņēmuši kā daļu no e-balsošanas īpatnībām”. Ministrs piebilda, ka vēlētājam nav pienākuma pārbaudīt savu balsojumu. Uz to norādīja arī Arne Koitmē, atgādinot, ka daudziem cilvēkiem pirmajās e-vēlēšanās nebija viedierīces, ar kuru varētu pārbaudīt QR kodu.

Valdība ceturtdien vienojās arī par to, ka nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Balsotāji varēs sevi identificēt, izmantojot Smart-ID aplikāciju.

Patlaban vēlētājam ir nepieciešama ID karte vai Mobilais ID, lai nodotu savu elektronisko balsojumu. Riisalo sacīja, ka šī nav tehniska problēma un ka privātais pakalpojums ir tikpat drošs kā tā publiskās alternatīvas.

“Ir jēga piešķirt Smart-ID tādu pašu juridisko spēku,” sacīja ministrs. “Mēs varam atrisināt šo vājo vietu e-balsošanas kontekstā. Būtu prātīgi analizēt, vai mēs varam piešķirt Smart-ID plašākas juridiskās pilnvaras arī citos procesos.”

Līdz šim katras datu sistēmas operators pats izlēma, vai uzticēties Smart-ID. Piemēram, to nevar izmantot, lai piekļūtu Igaunijas laulāto īpašumu reģistram.

Lasiet arī: Smart-ID arī turpmāk noderēs valsts e-pakalpojumiem

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas