Pērn mobilā interneta lietotājs patērēja vidēji 42 gigabaitus (GB) mēnesī – par 18% vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt zvanu minūšu ilgums un nosūtīto īsziņu skaits samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie elektronisko sakaru komersantu darbības rādītāji 2022.gadā.
Kā nozares rādītāji un sakaru lietotāju paradumi šajā laikā ir mainījušies? Joprojām būtisku
ietekmi uz nozares pārmaiņām atstāj attālinātās darba un mācību iespējas, kas veicināja aktīvu interneta pakalpojuma izmantošanu. Būtiski pieaudzis tieši mobilā interneta patēriņš, kamēr lietotāju sarunu ilgums mobilā tīklā sarucis. Tas skaidrojams ar augošu popularitāti izmantot dažādas aplikācijas saziņai ar kolēģiem, draugiem, tādejādi vairs neveicot zvanus mobilajos tīklos.
“Tikmēr fiksētā tīkla balss pakalpojumam – salīdzinot ar mobilā tīkla balss pakalpojumu, loma pakalpojumu tirgū aizvien samazinās. Tomēr pozitīvi, ka fiksētā interneta lietotājiem tiek pakāpeniski nodrošināti arvien lielāki pieslēguma ātrumi,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.
Kopējie elektronisko sakaru komersantu sniegto pakalpojumu ieņēmumi pieauga par 5,3%, sasniedzot 562 milj. eiro. Lielākie operatori – SIA LMT, SIA Tele2, SIA Bite Latvija un SIA Tet [agrākais Lattelecom] – veidoja 81% lielu tirgus daļu.
Elektronisko sakaru operatoru skaits Latvijā turpina samazināties,
un aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2022.gada beigās bija 220 komersanti.
Ņemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu pieaugumu, 2022.gadā ieņēmumi par mobilā interneta pakalpojuma sniegšanu ir pieauguši par 9,2%, par fiksētā interneta pakalpojumu – 5,6%, bet par balss sakaru pakalpojumu mobilā tīklā – 11,5%. Piemēram,
par īsziņu pakalpojuma izmantošanu operatoru ieņēmumi auguši 26,6% apmērā,
kur daļa ieņēmumi gūti, nodrošinot liela apjoma jeb mārketinga īsziņu nosūtīšanu.
Lietotāji arvien vairāk izvēlas mobilo internetu – apkopoti dati liecina, ka pērn Latvijā bija 3 miljoni mobilo pakalpojumu pieslēgumu, no kuriem 2,2 miljoni bija mobilā interneta pieslēgumu, ko lietotāji izmantoja interneta lietošanai telefonā, datorā vai planšetdatorā.
Tikmēr fiksētā interneta pieslēgumu skaits ir samazinājies par 0,2%. Salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieaudzis to lietotāju skaits (par 1,6%), kas mobilo internetu lieto tieši telefonā. Savukārt pieslēgumu skaits, kur interneta pakalpojumu lieto datorā vai planšetdatorā, izmantojot mobilā interneta rūteri, 2022.gada beigās bija 400 045. No tiem lielākoties 71% ir fizisko personu jeb mājsaimniecību pieslēgumi.
Mobilā interneta pakalpojumu, ko lietotāji izmanto telefonā vai datorā, Latvijā sniedz trīs operatori – LMT, Tele2 un Bite Latvija. No kopējā mobilā interneta pieslēgumu skaita LMT to nodrošina 38,31% pieslēgumu, Tele2 līdzvērtīgi – 38,28%, bet Bite Latvija – 23,4%.
SPRK atzīmē, ka lietotāji mobilo internetu datorā vai planšetē izmantojuši vairāk nekā telefonā. Tas, iespējams, skaidrojams ar lietotāju izvēli skatīties video saturu, tostarp televīziju, izmantojot internetā pieejamās platformas. Interneta apjoms, kas patērēts, lietojot mobilo internetu datorā, palielinājies par 23%, bet mobilā interneta apjoms, ko lietotājs patērējis savā telefonā – par 8%.
Mobilā tīklā vidēji mēnesī viens lietotājs norunājis 3 stundas un 52 minūtes, kas ir par 8,9% mazāk nekā 2021.gadā, un nosūtījis 32 īsziņas (par 13,4% mazāk, salīdzinot ar 2021.gadu). Tāpat novērots, ka mobilā tīkla lietotāji pērn aktīvāk veikuši tieši starptautiskos zvanus – tajos norunāto minūšu skaits palielinājies par 8%. Turpretī iekšzemes zvani bijuši retāk – iekšzemes izsaukumu minūšu skaits samazinājies par 6,8%.
Tikmēr fiksētā tīklā lietotājs vidēji mēnesī norunājis vien 55 minūtes. Tāpat turpina samazināties Tet pieslēgumu skaits fiksētā tīkla pakalpojumu – Balss sakaru, interneta un televīzijas – segmentā. Pērn šis lielākais fiksētā tīklā pakalpojumu sniedzējs balss sakaru pakalpojumu nodrošināja 39% pieslēgumu (par 14% mazāk, salīdzinot ar 2021.gadu).
Savukārt interneta pakalpojumu Tet nodrošināja 50% pieslēgumu no kopējā fiksētā platjoslas interneta pakalpojuma pieslēgumu skaita, vienlaikus SIA Baltcom – 20%, SIA
BALTICOM – 15%, savukārt 16% nodrošināja pārējie komersanti.
Lietotāji vairāk izvēlas optiskā interneta pieslēgumus, kur pieejami lielāki interneta pieslēguma ātrumi – pērn tie veidoja 76% no kopējā pieslēguma skaita. Mājsaimniecību segmentā optisko interneta pieslēgumu no visām ir izmantojis 71%. Pērn par 2,4% palielinājies to interneta pieslēgumu skaits, kam nodrošināts pieslēguma ātrums virs 100 Mbiti/s. Vienlaikus 38% no visiem interneta pieslēgumiem nodrošināts pieslēguma ātrums virs 300 Mbiti/s.
Turpina pieaugt lietotāju skaits, kuri izvēlas skatīties televīziju datorā, planšetdatorā, viedtālrunī, izmantojot TV programmu izplatīšanas platformas internetā. Tikmēr samazinājies lietotāju skaits, kas izvēlas televīzijas pakalpojumu, ko nodrošina kabeļtelevīzija, interaktīvā IP televīzija, virszemes televīzija vai satelīttelevīzija.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir neatkarīga valsts iestāde, kas Latvijā regulē sabiedriskos pakalpojumus enerģētikas, ūdenssaimniecības, elektronisko sakaru, pasta, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Lasiet arī: KP piedāvā pārskatīt kritērijus elektronisko sakaru pakalpojumu iepirkumos
