Sezonas darbs lauksaimniecībā joprojām ir lielākais īstermiņa ārvalstu darbaspēka piesaistītājs Igaunijā, un šogad valstī ieradušies 2396 īstermiņa viesstrādnieki, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, raksta “ERR News.”
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) dati liecina, ka ik gadu Igaunijā īstermiņā ierodas apmēram 5000 trešo valstu viesstrādnieki. Lielākā daļaierodas no Ukrainas, Moldivas, Uzbekistānas, Indijas un Gruzijas. Kamēr ukraiņiem, moldoviešiem un uzbekiem izsniegto īstermiņa darba atļauju skaits saglabājas nemainīgā līmenī, indiešu un gruzīnu skaits ir ļoti mainīgs.
Pēdējo trīs gadu laikā tendences ir ļoti līdzīgas – darba atļauju pieprasījumu skaits strauji pieaug martā un krītas rudens sākumā, kas nozīmē, ka viesstrādnieki ierodas uz sezonas darbiem.
2024.gadā tika izsniegtas 5379 atļaujas, pērn – 4980.
Līdz šī gada 29.jūnijam izsniegtas 2396 atļaujas, kas liecina, ka viesstrādnieku skaits samazinās.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzi sezonas viesstrādnieki ieradās arī no Baltkrievijas, bet pašlaik personas no turienes netiek ielaistas.
Igaunijas Dārzkopības asociācijas vadītājs Raimonds Strastins (Raimond Strastin) pastāstīja, ka ogu audzētāji paši atrod strādniekus. Viņš sacīja, ka audzētāji jau gadiem izmanto sezonas viesstrādniekus no Ukrainas un Moldovas, un cilvēki parasti atvedot līdzi draugus, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus, vai kādu radinieku, kas ir ieinteresēts peļņā. Strastins piebilda, ka cilvēki mainās – kāds saslimst, cits dodas uz Viduseiropu, kur maksā vairāk, un ierodas jauni cilvēki. Mainība esot liela, un kļūstot sarežģītāk atrast strādniekus. Sava loma esot arī ierobežojumiem un birokrātijai. Karš, vīzu nosacījumu izmaiņas un transporta jautājumi arī var ietekmēt darbaspēka pieejamību.
Strastins sacīja, ka valsts drošības apsvērumu dēļ arvien biežāk pārbauda informāciju par cilvēkiem. PPA bieži pieprasot dokumentus, kurus kara apstākļos ir sarežģīti iegūt, piemēram, izglītības diplomus, kas jāpievieno darba atļaujas pieteikumam. Tagad gan PPA sākusi apstrādāt pieteikumus ātrāk.
Ogu lasīšanas periods ir īss, un pat dažu dienu aizkavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus.
Sezonas strādniekiem bieži nepieciešama arī apmešanās vieta un transports, kas paaugstina izmaksas.
Ārvalstu darbaspēks lauksaimniekiem nav pašmērķis, bet gan risinājums vietējo sezonas strādnieku trūkumam. Stratins skaidroja, ka ir grūti atrast vietējos, kas būtu gatavi strādāt. Dažiem audzētājiem esot ilgstoša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, tomēr, kad vasara ir pilnbriedā un pilnā sparā rit arī ogu sezona un no svara ir katra minūte, daudzi izvēlas doties baudīt pludmali vai kā citādi pavadīt laiku atpūšoties, nevis celties četros vai piecos no rīta, lai dotos strādāt laukā.
Ogu lasīšana ir darbs, kas ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Piemēram, ja ir iestājie karstuma vilnis, ogas tiek lasītas agri no rīta un vakaros, un tas ir dienas režīms, kas vietējiem iedzīvotājiem nav izdevīgs.
Strastins norādīja, ka šogad ogu raža ir pieticīga – lai gan vasaras sākums izskatījās cerīgs, smagās lietavas appludinājušas laukus, un ogām nevar piekļūt.
Lasiet arī: LVM no zviedriem nopērk 5000 hektāru meža Latgalē