Detalizēts austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns drīzumā tiks prezentēts Ministru kabinetā, TV3 raidījumā “900 sekundes” teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Viņš teica, ka plāns cita starpā sevī ietver šķēršļu joslas, fortifikācijas, mīnu izmantošanu. Plāns esot komplekss aktivitāšu kopums.
“Pēc būtības plānotas fortifikācijas, kas to sevī varētu ietvert,” teica Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai tiks būvēti bunkuri robežas tuvumā.
Vienlaikus Sprūds norādīja, ka diskusijas par dažādām aktivitātēm noteikti būs, jo izmaksas nav mazas,
ir jāsaprot, cik lielu finansējumu tam varētu veltīt.
Jau ziņots, ka NBS šobrīd strādā pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna. Tajā tiks paredzēti veidi, kā nodrošināt valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstījuši vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plāns paredz nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā un sistēmu uzturēšanā. Ar šo dokumentu tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu.
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.
Lasiet arī: NBS neatbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas