Sākotnējie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka prāmja Estonia nogrimšanā nav vainojama sadursme, un deformācija un caurumi vrakā, visticamāk, radušies tam kustoties pa jūras gultni, vēsta ERR News.
Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar Zviedrijas kolēģiem veidotā ziņojumā, kas publicēts pirmdien, 23.janvārī, norāda, ka līdz šim nav atrasts nekas, ar ko būtiski papildināt 1997.gadā izmeklēšanas komisijas secinājumus. Drošības izmeklēšanas centra vadītājs Renē Arikass (Rene Arikas) preses konferencē norādīja, ka Estonia vraks ir stipri bojāts, un granīta pamatieža virsmas reljefs, uz kuras tas atrodas, atbilst bojājumiem.
Nav atrastas liecības par to, ka prāmis nogrimis sadursmes vai sprādziena rezultātā.
Stokholmas Universitātes jūras ģeoloģijas un ģeofizikas profesors Martins Jakobsons (Martin Jakobsson) veica ģeoloģisko un ģeofizisko novērtējumu, un tas parāda, ka jūras gultnes reljefs atbilst bojājumiem uz prāmja sāniem. Jakobsons norādīja, ka korpusa vidusdaļa atrodas uz nelīdzena granīta pamatieža, un atbalsts dažādās korpusa vietās atšķiras. Profesors piebilda, ka ir pievērsis uzmanību tikai gultnei, un nav veicis novērtējumu, vai spraugas un caurumus korpusā izraisījusi kustība. Savukārt Zviedrijas Izmeklēšanas pārvaldes direktora vietnieks Jonass Bekstrands (Jonas Bäckstrand) pastāstīja, ka ir izveidots Estonia vraka 3D modelis no 45 000 fotoattēlu, ar bojājumiem atbilstošajās vietās. Viņš sacīja: «Modelis parāda bojājumus korpusā, un jūras gultnes reljefu. Modelēšanas rezultāti parāda, ka bojājumi atbilst gultnei.»
Bekstrands piebilda, ka darbs vēl nav pilnībā noslēdzies, tomēr viss liecina, ka bojājumi radušies saskarē ar klinšaino grunti.
Arikass norādīja, ka pirms kuģošanas atļaujas izsniegšanas kuģa priekšgals netika kārtīgi pārbaudīts. Ja tas būtu izdarīts, prāmis atļauju nesaņemtu, jo priekšējā rampa uz mašīnu klāju bija veidota nepareizi – tai bija jābūt novietotai citādi.
Lasiet arī: Atzīst plašāku militārā aprīkojuma transportēšanu ar prāmi Estonia
