Premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka kabinets ir pieņēmis lēmumu par “intensīvu operāciju”, lai iznīcinātu “Hamās” un izglābtu atlikušos ķīlniekus, un ka Gazas 2,1 miljons iedzīvotāju tiks pārvietoti, lai to aizsargātu pēc tam, kad Izraēlas drošības kabinets apstiprināja plānu paplašināt tās militāro ofensīvu, kas ietver Gazas “sagrābšanu” un tās teritorijas paturēšanu, ziņo “Reuters”.
Taču Izraēlas aizsardzības amatpersona sacīja, ka operācija netiks uzsākta, pirms ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) nākamnedēļ nebūs noslēdzis savu vizīti Tuvajos Austrumos.
Šis lēmums, kas pieņemts pēc vairāku nedēļu ilgiem neveiksmīgiem centieniem vienoties ar “Hamas” par pamieru, uzsver draudus, ka karš, kas rada starptautisku spiedienu uz Izraēlu un kuram mazinās sabiedrības atbalsts pašu mājās, var turpināties bez gala perspektīvas.
Izraēlas sabiedriskās raidorganizācijas “Kan” ziņojumā, atsaucoties uz amatpersonām, kas ir informētas par detaļām, teikts, ka jaunais plāns ir pakāpenisks un ilgs vairākus mēnešus, spēkiem vispirms koncentrējoties uz vienu no anklāva teritorijām.
Netanjahu videoziņojumā sacīja, ka operācija būs “intensīva” un ka “viņu pašu drošības labad” no Gazas tiks pārvietoti vēl vairāk palestīniešu.
Viņš sacīja, ka Izraēlas karaspēks neizmantos iepriekšējo taktiku, kas balstījās uz īsiem reidiem, kurus veica spēki, kas izvietoti ārpus Gazas joslas. “Nodoms ir pretējs,” viņš sacīja, uzsverot, ka viņi iebruks, un no teritorijas vairs neizies, atkārtojot citu Izraēlas amatpersonu komentārus, kuras sacīja, ka Izraēla paturēs ieņemtās teritorijas.
ASV sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) sacīja, ka Izraēla ir suverēna valsts, kas pati pieņem lēmumus, ziņo aģentūra “Axios”, kas arī norādīja, ka viņš cer uz progresu attiecībā uz ķīlnieku un pamiera vienošanos pirms Trampa vizītes vai tās laikā.
Viena Izraēlas amatpersona sacīja, ka nesen apstiprinātā ofensīva sagrābs visu Gazas joslas teritoriju, pārvietos tās civiliedzīvotājus uz dienvidiem un neļaus humānajai palīdzībai nonākt “Hamas” rokās.
Pēc tam, kad valdība nolēma uzticēt palīdzības piegādi privātajiem uzņēmumiem, nevis starptautiskajām palīdzības organizācijām un ANO struktūrām, kā tas bija līdz šim, kāda aizsardzības amatpersona paziņoja, ka brīdī, kad Rafā sāksies kaujas, tieši privātie uzņēmumi pārņems palīdzības sniegšanu.
Izraēla martā atsāka ofensīvu pēc tam, kad tika pārtraukts ASV atbalstītais pamiers, kas uz diviem mēnešiem bija apturējis karadarbību. Kopš tā laika Izraēla ir bloķējusi palīdzības sniegšanu, ANO brīdinot, ka iedzīvotājiem draud bads.
Aizsardzības amatpersona sacīja, ka Izraēla saglabās kontroli pār drošības zonām Gazas joslas tuvumā, lai aizsargātu tuvumā esošās kopienas, bet arī minēja, ka Trampa vizītes laikā varētu rasties iespēja panākt pamieru un ķīlnieku vienošanos.
“Ja netiks panākta ķīlnieku vienošanās, operācija “Gideona karagājiens” sāksies ar lielu intensitāti un neapstāsies, kamēr netiks sasniegti visi tās mērķi,” viņš sacīja.
“Hamās” amatpersona Mahmuds Mardavi noraidīja to, ko viņš nosauca par “spiedienu un šantāžu”.
“Nekādas vienošanās nebūs, izņemot visaptverošu vienošanos, kas ietver pilnīgu pamieru, pilnīgu karaspēka izvešanu no Gazas joslas, Gazas joslas atjaunošanu un visu abu pušu ieslodzīto atbrīvošanu,” viņš sacīja.
Karš sākās pēc “Hamās” 2023.gada 7.oktobra uzbrukuma Izraēlai, kurā saskaņā ar Izraēlas datiem tika nogalināti 1 200 cilvēki, galvenokārt civiliedzīvotāji, un tika sagūstīts 251 ķīlnieks.
Kopš tā laika Izraēlas sauszemes un gaisa kampaņā Gazā ir nogalināti vairāk nekā 52 000 palestīniešu, lielākoties civiliedzīvotāju, kā ziņo vietējās veselības aizsardzības iestādes, un liela daļa Gazas teritorijas ir sagrauta.
Lasiet arī: Izraēla atsāk “plašus triecienus” Gazas joslā, tiek ziņots par vismaz 330 bojāgājušajiem
