Izraēlas vēstnieks Briselē Haims Regevs paziņojis, ka viņa valsts ir sapņu kaimiņš Eiropas Savienībai, un blokā esošajiem Izraēlas kritiķiem vajadzētu atmest graujošo apsēstību ar cilvēktiesībām Gazā, vēsta “Politico.”
Regevs nosodījis Izraēlas kritiķus Īrijā, Nīderlandē, Spānijā un Slovēnijā, un brīdinājis Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderus, ka viņu nesen izteiktā kritika tikai pamudina teroristisko grupējumu “Hamas” un antisemītus. Pēdējā intervijā “Politico” pirms došanās uz Telavivu pēc četriem Eiropā pavadītiem gadiem Regevs aicināja ES neizslēgt Izraēlu no pētījumu programmas “Horizon Europe” un nepārraut tirdzniecības sakarus. Tas tikai nākšot par sliktu Eiropai un tās potenciālajai lomai nākotnes veidošanā Tuvajos Austrumos.
Vēstnieks paziņoja, ka spiediena izmantošana Izraēlas ietekmēšanai nekad nav darbojusies un nedarbosies. Viņš sacīja, ka ir nonākts līdz tam, ka ES vai daži elementi vēlas apturēt “Horizon” vai ko citu, bet satraucošais neesot ekonomiskais iespaids vai rezultāts. Vēstnieku satraucot tas, kādu vēstījumu šīs darbības nodod, un tas, ka tiks sagrauts pēdējos gados izveidotais, un tad ES vairs nevarēšot spēlēt nekādu lomu Izraēlas politikā.
Attiecības starp ES un Izraēlu pēdējās nedēļās strauji pasliktinājušās, jo pieaug bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Izraēlas okupētajā Gazas joslā. Eiropas Komisija brīdinājusi par bada iestāšanos Gazā, un rosinājusi daļēji apturēt ES un Izraēlas sadarbības līguma darbību. Šobrīd gan tas joprojām ir tikai ierosinājums, jo Vācija un dažas citas Eiropas valstis atteikušās sodīt Izraēlu šādā veidā.
Regevs, kurš pats personīgi parakstījis “Horizon” līgumu, sacīja, ka cer uz turpmāku sadarbību un ka
uzskata – stingrākas sankcijas, tostarp tirdzniecības sakaru pārtraukšana, pret Izraēlu netiks pieņemtas.
Diplomāts atzina, ka 2023.gada oktobrī ES atbalsts Izraēlai sasniedza augstāko punktu, bet, karam turpinoties, atbalsts sarucis. Šobrīd ES esot krustcelēs, kurās jāizvēlas, kādas attiecības bloks vēlas ar Izraēlu.
Nesenās sarunas starp ES Augsto pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Izraēlas ārlietu ministru Gideonu Sāru par humāno situāciju Gazā esot radījušas savstarpēju uzticību, sacīja Regevs, un brīdināja, ka sadarbības līguma vai tā daļu apturēšana visu sagraus. “Mēs ES esam sapņu kaimiņvalsts. Mums ir demokrātija, mums nav problēmu ar migrāciju vai geju tiesībām. Tas ir sapnis. Galu galā Izraēla reģionā ir vienīgais spēlētājs, kas tieši kalpo ES interesēm,” teica Regevs.
Ne visi Briselē tam piekrīt. Lai gan Regevs norādījis, ka vienmēr uzturējis labas attiecības ar EK galvenajām personām, daļa personāla draud streikot Gazas situācijas dēļ. Arī komisāru domas par pareizu rīcību dalās. Daži arvien skaļāk runā par iestāšanos pret Izraēlas plāniem pastiprināt uzbrukumus Gazā.
Regevs paziņoja, ka Izraēla ir ļoti sarūgtināta, ka Nīderlande pievienojusies tās kritiķu pulkam. Jo īpaši diplomāts bija sašutis par Vācijas lēmumu ierobežot ieroču eksportu: “Mēs to nepieņemam. Mēs nedomājam, ka Vācijai vajadzētu spert šādu soli. Galu galā, Eiropa zina Izraēlas vēsturi, un ebreju vēsturi – jo īpaši ebreju vēsturi.” Viņš izteica bažas, ka Eiropa atgriežas “vecajos laikos,” kad antisemītisms bija ierasta parādība un sacīja, ka būt ebrejam Eiropā nav droši.
Lasiet arī: Izraēlai draud izslēgšana no ES pētniecības fondiem
Lasiet arī: Vācija aptur turpmāku ieroču eksportu uz Izraēlu