Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par privāto lidmašīnu nomāšanas praksi bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) darba vajadzībām, vēsta raidījums “TV3 Ziņas”.
Diskusijas par šo jautājumu turpinās arī Saeimā. Trešdien kļuvis zināms, ka bijušais Ministru prezidents speciālreisu lidojumos devis vismaz divas reizes biežāk, nekā izskanējis iepriekš. Iepriekš nebija publiskota informācija par Kariņa lidojumiem uz Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmēm.
Šo lidojumu izmaksas segtas no ES līdzekļiem, nevis no Latvijas valsts budžeta, tāpēc Valsts kanceleja šos datus nebija iekļāvusi apkopotajā informācijā par Kariņa privātajiem lidojumiem.
Raidījums vēsta, ka saskaņā ar jaunāko apkopojumu par visiem lidojumiem Kariņš speciālos reisus izmantojis nevis 18, bet vismaz 36 pasākumu apmeklēšanai.
Tam iztērēts vairāk nekā 1 300 000 eiro valsts budžeta un ES naudas.
Jau ziņots, ka interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju.
AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši premjeres Evikas Siliņas (JV) rezolūcijai sagatavojis VK direktors Jānis Citskovskis.
Pats Kariņš piekrita kritikai par privāto aviopārvadājumu izmantošanu, taču uzsvēra, ka, tostarp pateicoties tiem, sarežģītas loģistikas apstākļos viņam bijis iespējams maksimāli ātri tikties ar pasaules valstu līderiem un tādējādi stiprināt Latvijas lomu ES un NATO, izrietēja no Kariņa paziņojuma aģentūrai LETA.
Kariņš arī akcentēja, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus, un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.
“Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību – kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi,” pauda kādreizējais premjers.
Tāpat Kariņš skaidroja, ka valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā.
Lasiet arī: Kariņš gatavs kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu