Valsts kontroles (VK) rīkotajā mediju pasākumā tās vadītājs – valsts kontrolieris – Roberts Irklis paziņoja, ka NBS slēgtais pārtikas iepirkuma līgums “nevar eksistēt”, jo tas neatbilst likumam par valsts iepirkumiem.
Taču gan viņš, gan VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme, kura ziņoja par šajā sakarā veikto revīziju un piesauca daudzos atrastos pārkāpumus, ierēdnieciskā piesardzībā izvairījās saskatīt šajā tik ļoti dīvainajā darījumā tīšu afēru. Notikušais uzkrītoši tika pasniegts kā ļoti rupja, pat brēcoša, bet tik un tā “kļūda”. Tiešāku valodu valsts revidentu dienesta vadība acīmredzami atstāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņā. Tas par šo līgumu ir ierosinājis kriminālprocesu.
Šeit ir atrodama VK veidota infografika, kas uzskatāmi izskaidro “220 miljonu līguma” detaļas un to neatbilstību Latvijas likumiem un citiem normatīviem aktiem.
Taču Jaunzeme medijiem uzsvēra un atkārtoja: visu vainu nedrīkst uzvelt vienai pašai iepirkuma komisijai, kļūmīgi pārspīlējot tās neatkarību. Atbildība par līguma noslēgšanu ir jāuzņemas arī Aizsardzības ministrijai (AM) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Jaunzeme norādīja, ka AM bija daudz mehānismu, kā sekot līdzi darījumam, arī NBS pirms līguma slēgšanas bija pietiekamas iespējas to koriģēt, nepieļaujot šādu rezultātu.
Žurnālistu uzrunāta, VK padomes locekle atzina arī lielu bijušā ministra Arta Pabrika – viņu izvairoties tieši nosaukt – lomu notikušajā, jo darba grupas, kurās tika spriests par iepirkumu, tika sasauktas ar viņa rīkojumiem.
Taču Jaunzeme atgādināja, ka VK nevarot vērtēt ministra atbildību.
Irklis uzsvēra, ka šī revīzija VK bija “izņēmuma gadījums”, jo parasti tās darbinieki savas pārbaudes plāniojot gadu uz priekšu. Taču rezultāts, viņa ieskatā, ir gan operatīvs, gan kvalitatīvs.
“Iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā,” šādi revīzijas secinājumus apkopoja Jaunzeme.
VK galvenās pretenzijas:
iepirkums tika “izcelts” no vispārējā aizsardzības resorā noteiktā regulējuma
iepirkumu plānošanai un organizēšanai; tas veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, bet iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā; iegādātājiem izvirzītās prasības ir minimālas un nesniedz pārliecību par iespēju faktiski nodrošināt NBS nepieciešamo komplekso pārtikas piegādes loģistikas pakalpojumu.
Tāpat plānotā līguma summa – līdz 220 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 330 miljoniem eiro – pirmo reizi norādīta iepirkuma noslēgumā, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo SIA Zītari LZ. Uzņēmums tika atzīts par iepirkuma uzvarētāju, un tam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, lai gan šī SIA neatbilst iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām par pieredzi loģistikas pakalpojumu sniegšanā.
Revidenti secina, ka tādēļ SIA Zītari LZ bija izslēdzama no turpmākas dalības iepirkumā
jau konkursa dialoga pašā pirmajā kārtā. Jaunzeme medijiem sacīja, ka armijas nodrošināšanai ar pārtiku būtu jāmeklē liels uzņēmums ar ievērojamu finanšu apgrozījumu, industriālo kapacitāti, noliktavām, kas var garantēt piegādes ķēžu drošību. Taču iepirkumu komisija visu reducējusi uz starpnieka “e-platformu”, kura krīzes laikā nedarbotos, uzsvēra VK padomes locekle.
privātuzņēmumam ar līgumu deleģēti valsts amatpersonām raksturīgi uzdevumi,
jo komersants veic cenu aptaujas un nosaka piegādātājus NBS iepirktai pārtikai.
Tāpat, veicot iepirkumu par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām, pārtikas saimnieciskais izdevīgums nav vērtēts, lai gan pārtikas piegādes izmaksas veido finansiāli lielāko līguma daļu. Patlaban pārtikas preces NBS tiek piegādātas, pārkāpjot Publisko iepirkumu likumu (PIL) un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (PPFLMINL).
Irklis trešdien, 7.maijā, LTV raidījumā Rīta Panorāma skaidroja, ka pašlaik nevar runāt par lieliem zaudējumiem valstij. Kaut gan līguma iespējamā summa ir līdz 220 miljoniem eiro, līdz aprīļa beigām par armijai piegādāto pārtiku ir samaksāts viens miljons eiro, bet starpnieks par sniegto pakalpojumu saņēma 30 000 eiro.
Lasiet arī: KNAB par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu aiztur trīs personas
