Elektroenerģijas pārvades tīkla operators AS “Augstsprieguma tīkls” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tīkla balansēšanas izmaksām ir nodrošinājušas risinājumu, kas veicinās jaunu elektroenerģijas ražotāju ienākšanu tirgū un neuzliks nesamērīgu slogu elektroenerģijas patērētājiem, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jākobsone.
Viņa skaidroja, ka atbilstoši SPRK publiskotajai informācijai šā gada sākumā kopējās balansēšanas jaudas izmaksas Latvijā tika prognozētas 40,74 miljonu eiro apmērā. Pārejas periodā tās ir nofiksētas un elektroenerģijas ražotājiem, elektroenerģijas tirgotājiem un arī energointensīvajiem patērētājiem zināmas. Gada beigās AST prognozi salīdzinās ar faktiskajām izmaksām.
Lai balansēšanas rezervju tirgus pakāpeniski pielāgotos jaunajai situācijai, 2025.gada pirmajā pusē izmaksas sedz pārvades sistēmas operators AST no saviem līdzekļiem. Jākobsone skaidroja, ka šis ir pārejas jeb stabilizācijas periods tirgus dalībniekiem. No 1.jūlija balansēšanas jaudas uzturēšanas cena būs 0,003 eiro par megavatstundu (MWh), kas vidējas mājsaimniecības gadījumā rēķinā veidotu 0,3 eiro mēnesī.
Jākobsone norādīja, ka KEM ir organizējusi sanāksmes ar nozares dalībniekiem, lai pārrunātu balansēšanas izmaksu jautājumus un apzinātu nozares kopējo viedokli.
Viņa pauda, ka tas ļāva KEM veidot padziļinātāku izpratni par nozares pārstāvju izaicinājumiem un iespējām. AST izstrādāja priekšlikumu metodikai par balansēšanas izmaksu sadalījumu, piedāvājot grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, savukārt KEM, ņemot vērā arī nozares pausto redzējumu, tāpat kā citi nozares pārstāvji, piedalījās AST rakstiskajā publiskajā konsultācijā.
Par metodikas apstiprināšanu atbilstoši Tīkla kodeksam ir atbildīga SPRK. Arī SPRK pirms grozījumu apstiprināšanas Tīkla kodeksā rīkoja publisko konsultāciju. Jākobone skaidroja, ka attiecīgi izmaksu sadalījuma modelis ir izgājis cauri vairākiem diskusiju etapiem un SPRK ir apstiprinājusi pieeju, kas tika atzīta par optimālāko. Regulējums ir stājies spēkā, bet tajā ir atruna, ka tiks piemērots no 1.jūlija.
Saistībā ar TV3 raidījumam “Nekā personīga” nozares pārstāvju pausto, ka izmaksu pieaugums var novest pie saules elektrostaciju projektu iesaldēšanas vai pat maksātnespējas, Jākobsone skaidroja, ka “šajā jautājumā saduras divu ieinteresēto pušu – ražotāju un patērētāju – pretrunīgas intereses”.
Viņa uzsvēra, ka AST un SPRK kopīgā darbā ir nodrošinājuši sabalansētu risinājumu, lai veicinātu gan jaunu elektroenerģijas ražotāju ienākšanu elektroenerģijas tirgū, gan neuzliktu nesamērīgu slogu elektroenerģijas patērētājiem.
Jākobsone arī pauda ka Baltijas sistēmas operatori kopā ar regulatoriem un ar atbildīgo ministriju atbalstu turpina rūpīgi uzraudzīt balansēšanas tirgu un optimizēt izmaksas. Lai gan tendences ir pozitīvas, uzraudzība notiek patstāvīgi, gan balansēšanas tirgum, gan lietotāju rēķiniem, lai vajadzības gadījumā veiktu regulatīvu iejaukšanos.
Jau ziņots, ka “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka, ņemot vērā lielās balansēšanas jaudu izmaksas, var tikt krietni apgrūtināta investīciju piesaiste.
Raidījumā atgādināja, ka pēdējos gados Latvijā ir būtiski pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums, taču šo staciju darbību būtiski ietekmē laika apstākļi.
Ražotāji parasti prognozē nākamās dienas ražošanas apmēru iepriekšējā dienā, un, balstoties uz šīm prognozēm, tiek plānots elektroenerģijas patēriņš un nepieciešamais daudzums kopējā tīklā. Ja prognozētās saulainās dienas vietā iestājas mākoņainība, tīklā rodas iztrūkums. Tādēļ saules elektrostacijas visbiežāk izjūt balansēšanas maksājumus, jo nepieciešams ik dienu nodrošināties pret iespējamiem laika apstākļu radītiem svārstību riskiem.
Raidījumā norādīja, ka pēc atvienošanās no BRELL elektroenerģijas tīkla gada sākumā Latvijai pašai tagad ir jāgādā par nepieciešamajām rezervēm šādu iztrūkumu segšanai. Vienlaikus vairāki tirgus dalībnieki norādījuši, ka balansēšanas izmaksu sadalē ir izveidojies haoss.
Lasiet arī: Rēzeknes domes atlaišanu atzīst par atbilstošu Satversmei