Lielbritānijas jaunais premjerministrs Endijs Bērnems (Andy Burnham) lieki laiku netērē, un jau pirmajā dienā parādīja, ka ir kas vairāk par rūpīgi veidoto draudzīgo tēlu, un veikli nodrošināja, ka jaunā ministru kabineta tuvumā nav bijušā premjerministra tuvāko sabiedroto, raksta “Politico.”
Bijušais Mančestras reģiona mērs ar pirmajiem skarbajiem lēmumiem jaunajā amatā atgādināja, ka, kā jūnijā “Politico” anonīmi sacīja kāds no viņa lielākajiem atbalstītājiem, iekšēji ir “aukstasinīga politiskā ķirzaka.”
Telefonsarunu laikā bijušā premjera Kīra Stārmera (Keir Starmer) domubiedri, sākot ar finanšu ministri Reičelu Rīvzu (Rahcel Reeves) līdz vicepremjerministram Deividam Lemijam (David Lammy) tika pazemināti amatos. Viņu vietā Bērnems veidos komandu no partijas redzamākajiem politiķiem, to vidū arī ministriem, kuriem bijusi rīvēšanās Stārmeru.
Lielākais jaunā kabineta pārsteigums ir jūnijā amatu pametušā aizsardzības ministra Džona Hīlija (John Healey) kļūšana par finanšu ministru. Otrs ietekmīgākais amats valdībā ir pamatīgs atalgojums politiķim, kura atkāpšanās nodrošināja, ka Stārmera valdība būtībā vairs nevar pastāvēt. Hīlijs gan uzstāj, ka atkāpās pricipiāli tādēļ, ka Stārmera administrācija tā arī nespēja piešķirt aizsardzībai solīto finansējumu. Tajā pašā laikā amata pamešanu pavadīja izteikumi par to, cik ļoti Valsts kase, ko pats tagad vadīs, nevēlas atrast iespējas līdzekļu piešķiršanai.
Tagad Hīlijam būs jāatrod veidi, kā aizpildīt miljardiem dolāru lielus caurumus budžetā,
ko radīs Aizsardzības investīciju plāns, par ko galu galā izdevās vienoties jau tad, kad viņš bija atstājis aizsardzības ministra amatu. Tāpat viņam būs jāizdomā, kā palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP, ko arī pats tika pieprasījis.
Pagaidām gan Hīlijs tiek uztverts kā drošas rokas ar plašu pieredzi valdības darbā. Bērnems cer, ka Hīlijs ir pietiekami drošs variants, lai neizbiedētu obligāciju tirgus, kas mazliet sašūpojušies jaunā premjera gaidās.
Par jauno ārlieut ministru kļuvis Eds Milibands (Ed Miliband). Viņš ir viens no bijušajiem leiboristu līderiem, un, lai gan ilgstoši bija Stārmera sabiedrotais, bija arī viens no pirmajiem, kas bijušajam premjerministram aizrādīja, ka vajadzētu atkāpties. Tagad viņš ir Bērnema balss pasaulē. Kamēr Bērnems vēlas nenogurstoši koncentrēties uz iekšējiem jautājumiem, viņam nepieciešama spēcīga figūra, kas rūpēsies par ārpolitiku.
Milibandam nāksies izlemt, kā veidot attiecības ar Balto namu.
Viņa aiziešana no enerģētikas ministra amata varētu dot Lielbritānijai iespējas paplašināt naftas un gāzes ieguvi Ziemeļjūrā, tajā pašā laikā vides aizsardzības aizstāvja tēls diezin vai viņu tuvinās ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump), kurš atkārtoti iedrošinājis britus paplašināt resursu ieguvi. Turklā jaunais ārlietu ministrs jau iepriekš pierādījis, ka spēj būt amerikāņiem neērts. 2013.gadā, kad Milibands bija opozīcijas līderis, viņam izdevās bloķēt Liebritānijas iesaisti karadarbībā Sīrijā, tā sagādājot problēmas tā brīža ASV prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama). šogad Milibands bija starp tiem, kas pieprasīja, lai briti neļauj amerikāņiem izmantot militāro bāzi Indijas okeānā uzbrukumiem Irānai, un arī tas ASV administrācijas jūtas nepadarīs siltākas.
Kāda politiķe ir saglabājusi savu vietu. Tā ir Šabana Mahmūda (Shabana Mahmood), kura turpinās atbildēt par iekšlietu jautājumiem. Kāds no viņas sabiedrotajiem, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka palikšana amatā prasīs arī zināmu nosliekšanos uz mēreni kreiso spēku pusi, kad runa būs par imigrācijas jautājumiem.
Tieši tāpat kā Milibands, arī Mahmūda bija starp pirmajiem, kas Stārmera sacīja, ka ir laiks atkāpties. Abi arī bija starp iespējamajiem kandidātiem uz finanšu ministra amatu.
Tikmēr Milibanda vietu Enerģētikas ministrijā pārņems Miata Fānbulē (Miatta Fahnbulleh). Viņa līdz maijam ieņēma kopienu ministres amatu, un bija pirmā, kas atkāpjoties iezīmēja Stārmera valdības galu.
Bērnems solījās izbeigt frakcionālismu, tomēr
ir pietiekami daudz pazīmju tam, ka tie, kas palīdzēja pārņemt varu no Stārmera, saņem atlīdzību.
Vess Strītings (Wes Streeting), kurš gada sākumā lika noprast, ka varētu ieņemt Stārmera vietu, kļuvis par aizsardzības ministru. Viņš stāsies amatā mazāk kā sešas nedēļas pēc tam, kad Hīlija vietu ieņēma Dens Džārviss (Dan Jarvis).
Viena no lielākajām zaudētājām ir bijusī ārlietu ministre Ivete Kūpere (Yvette Cooper), kas turpmāk ieņems veselības ministres amatu. Tiesa, arī šī ministrija varētu kļūt politiski nozīmīgāka, jo Bērnems solījies paplašināt politisko kapitālu, cenšoties reformēt britu dārgo un neefektīvo sociālās aprūpes sistēmu.
Tāpat kā Kūpere, pārmaiņas pārdzīvojis arī Stārmera sabiedrotais Pets Makfadens (Pat McFadden), un arī viņam būs jāveic plašas reformas. Bērnems Makfadenu paturējis valdībā ar pensiju un darba lietu ministru, un tas ir signāls, ka jaunais premjerministrs solījumus sakārtot labklājības sistēmu uztver nopietni.
Lasiet arī: Lielbritānijā jauns premjers – piektais četru gadu laikā