Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu, kas, pēc kritiķu domām, vājinās valsts pretkorupcijas iestāžu neatkarību, un ukraiņi devušies ielās protestēt; izskanējuši arī starptautiski pārmetumi, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Kritiķi norāda, ka jaunais likums Valsts Korupcijas apkarošanas biroju (NABU) un Īpašo pretkorupcijas prokuratūras biroju (SAPO) tieši pakļauj ģenerālprokuroram, tādējādi mazinot to neatkarību.
Zelenskis uzrunā sacījis, ka abas iestāde sjoprojām darbojas, bet tās nepieciešams atbrīvot no Krievijas ietekmes. Pēc likuma apstiprināšanas simtiem cilvēku pulcējās Kijivas ielās, un tas bija lielākais protests Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī. Arī Ļvivā, Dņipro un Odesā notikuši protesti.
Kāds no protestētājiem sacīja, ka izvēlējies Eiropu, nevis autokrātiju, un viņa tēvs nezaudēja dzīvību tās dēļ.
Zelenska atbalstītājs, ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko, tagad varēs pārvirzīt lietas citiem izmeklētājiem, un pat slēgt tās. Zelenskis uzrunā kritizēja Ukrainas pretkorupcijas iestādes, norādot, ka daudz lietas stāv nekustinātas:
“Nav neviena racionāla iemesla tam, ka miljardus vērtas lietas gadiem “karājas gaisā”.”
Prezidents piebilda, ka ģenerālprokurora uzraudzība nodrošinās “soda neizbēgamību”.
Likuma kritiķi uzskata, ka notiekošais ir pretrunā virzībai uz demokrātiju un korupcijas novēršanu. Tieši šāda rīcība 2014.gadā aizsāka Eiromaidanu, kas beidzās ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča krišanu un Krievijas iebrukumu Ukrainas austrumos.
Ukrainas valdība atsaukusies uz Krievijas iejaukšanos NABU darbā. Dienu pirms pretrunīgā likuma pieņemšanas Ukrainas Drošības dienests un ģenerālprokuratūra kopīgi veica iespējamo spiegu aizturēšanu.
Notikumi Ukrainas valdība radījuši satraukumu sabiedrotajos rietumos. Tieši rietumvalstis pirms desmit gadiem uzstāja uz neatkarīgas korupcijas apkarošanas iestādes izveidi, un tas bija viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Ukraina saņemtu atbalstu.