Potenciālo koalīcijas partneru – Jaunās vienotības (JV), Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju viedokļi par nākamās valdības atbildības instrumenta ieviešanu nav vienoti, savukārt Valsts prezidents Egils Levits Ministru prezidenta kandidātu nosauks tad, kad būs panākts pietiekams progress valdības deklarācijas veidošanā, secināms pēc politiķu teiktā.
Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Televīzijas (LTV) Rīta Panorāmā sacīja, ka koalīcijas vienotības nodrošināšanai vajadzētu paredzēt jaunu instrumentu, kas tiktu ierakstīts sadarbības dokumentos – ja gadījumā kādas frakcijas dēļ izgāžas koalīcijas virzīts projekts, tad Ministru prezidentam būtu tiesības prasīt no šīs frakcijas deleģēta ministra atkāpšanos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka, veidojot koalīciju, ir ļoti svarīgi vienoties par rīcību, bet vienlaikus ir jāvienojas arī par sekām, ja kaut kas tiek neizdarīts.
Pēc viņa teiktā, jebkura valdība, kas nestrādā vienoti, agri vai vēlu nespēs funkcionēt.
Kariņš pieļāva, ka sadarbības memorandā vajadzētu ierakstīt, kādas sankcijas stāsies spēkā koalīcijas lēmuma nepildīšanas gadījumā, lai atgādinātu partneriem, ka valdību veidojošajām partijām ir jādarbojas vienoti, tiecoties pēc kopīgiem mērķiem. Tādēļ laiks ir jāvelta arī kopīgo mērķu definēšanai, pauda Kariņš.
AS politiķis Māris Kučinskis norādīja, ka kaut kāds līdzīgs regulējums varētu būt, ņemot vērā, ka Ministru prezidentam jau tagad ir noteiktas tiesības atbrīvot kādu ministru no amata. Reizē ārkārtīgi svarīgi būtu noteikt, kādi ir ministra uzdevumi –, ja tas ir precīzi formulēts, tad arī var sekot līdzi, kā šie uzdevumi tiek izpildīti, atzīmēja Kučinskis.
Savukārt NA frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava uzskata, ka šis jautājums ir ļoti strīdīgs.
Būtu jāsaprot, kas notiek gadījumā, ja premjera partija – JV – virza kādu iniciatīvu, kuru noraida pārējie sadarbības partneri, pauda NA pārstāvis, retoriski vaicājot, vai tiešām Ministru prezidents atlaistu savas partijas izvirzīto ministru.
Šī ideja pagaidām šķiet neskaidra, norādīja Dombrava, vienlaikus minot, ka par koalīcijas partiju atbildību var runāt. Viņš arī atzīmēja, ka pašlaik jau darbojas līdzīgs mehānisms – ja deputāti nobalso pret valsts budžetu, tad valdība krīt.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits Ministru prezidenta kandidātu nosauks, kad būs panākts pietiekams progress valdības deklarācijas veidošanā, pēc tikšanās ar JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Levits.
Levits norādīja, ka Kariņš turpinās vadīt koalīcijas veidošanas procesu, kurā vēl jāveic četri soļi, tajā skaitā, gaidāma sadarbības memoranda noslēgšana un attiecīgais dokuments vērtējams kā solīds pamats nākamās koalīcijas izveidošanai.
Nākamā soļa jautājums ir par valdības struktūru, kurā ir jāatspoguļo risinājums jaunajām problēmām, un JV šajā kontekstā piedāvā Enerģētikas, vides un klimata ministrijas izveidošanu.
Levits cer, ka Enerģētikas, vides un klimata ministrija tiks izveidota.
Trešais jautājums ir par personālijām, kuri būs atbildīgie ministri, un pēc tam sāksies ceturtais jeb «lielākais un smagākais darbs» pie valdības deklarācijas izveidošanas, atzīmēja Valsts prezidents.
Levits atgādināja, ka pašreizējās valdības deklarācijā ir 247 punkti un līdzīgi arī šoreiz būs jāiegulda daudz darba, lai panāktu vienošanos par paveicamajām lietām. Kad būs redzams, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas «lielā mērā iet uz priekšu», tad Valsts prezidents aicinās jeb nosauks Ministru prezidenta kandidātu valdības sastādīšanai.
Kā ziņots, koalīciju iecerēts veidot trīs politiskajiem spēkiem – JV, AS un NA –, un koalīcijas veidošanas sarunas turpināsies trešdien, 2.novembrī. Savukārt šodien, 1.novembrī, darbu sāks jaunievēlētā 14.Saeima.
