Veselība nozares problēmas varēs risināt tikai tad, ja, Apvienotajam sarakstam (AS) esot kā vadošajam spēkam šajā jomā, arī Jaunā vienotība (JV) uzņemsies atbildību pār medicīnas nozari kā otrais partneris, sacīja viens no AS līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, savukārt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu AS pārstāvis Uldis Pīlēns sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks varētu piedāvāt koalīcijas partijām parakstīt vēl vienu memorandu.
Smiltēns uzsvēra, ka nav nekādu pazīmju par papildu finansējumu veselības jomā, drīzāk ir «tieši otrādāk». Tāpēc jebkuru reformu veikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, par ko ļoti daudz ir runājusi JV, kuras rindās jau ir vairāki pārstāvji, kuri atbilstoši savām kompetencēm paši varētu uzņemties veselības jomas pārvaldību, atzīmēja AS politiķis.
Veselības aprūpē nebūs iespējams atrisināt problēmas, ja nebūs tieša JV premjera un finanšu ministra iesaiste, akcentēja Saeimas priekšsēdētājs. «Mūs interesē nevis krēsls, bet rezultāts,» pauda politiķis, norādot, ka AS piedāvājusi atbildības jomas dalījumu īstenot, JV nominējot savu parlamentāro sekretāru VM.
Situācijā, kad pacienti stāv garās rindās uz pakalpojumiem un kad arī citas problēmas veselības jomā ir ārkārtīgi samilzušas, nepieciešams reāls valsts atbalsts, pauda Smiltēns. Viņš skaidroja, ka jau deklarācijas tekstā «jāiebūvē» konkrētie risinājumi, kā AS kopā ar JV atbalstu virzīsies uz problēmu mazināšanu veselības jomā.
Politiķis vērsa uzmanību, ka iepriekš parakstītajā sadarbības memorandā visi topošās koalīcijas partneri ir atbalstījuši JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa proporcionalitātes principa ieviešanu. Tāpat ir akceptēts arī kontinuitātes princips kopā ar iepriekš veikto reformu būtiskiem uzlabojumiem, skaidroja AS politiķis.
Smiltēns kritiski novērtēja to, kā tika sākta saruna par atbildības jomu sadalījumu, ka premjers «izvilka no žaketes» papīra lapu ar savu atbildības jomu piedāvājumu un «pieprasīja nekavējoties dot atbildi «jā vai nē»». Taču kopumā tik bieži esot izskanējusi pieeja «vai nu pieņemiet nosacījumus vai koalīcijas nebūs», ka šāda paustā pozīcija vairs netiek uztverta nopietni, atzīmēja AS līderis.
AS esot lūgusi Kariņam skaidrot, kas ir bijis par pamatu šādam atbildības jomu sadalījumam, taču skaidru pamatojumu neesot saņēmusi.
Smiltēns arī vērsa uzmanību, ka viens no kritērijiem ministru izvēlē no Kariņa puses esot sabiedrības uzticība, tātad jābūt ievēlētam Saeimā, vai arī no tiem, kuri nav kandidējuši. Uz norādi, ka no JV līdera pirmdien, 14.novembra, paustā secināms, ka par ministriem var kļūt arī tie, kuri ir kandidējuši un nav tikuši ievēlēti, taču nav arī redzami izsvītroti, AS politiķis atbildēja, ka partiju apvienības frakcijas sēdē premjers esot sniedzis citu skaidrojumu.
Smiltēns atzīmēja, ka tā kā Kariņa izteikumi mainoties «pa dienām», esot grūti izsekot, kāds tieši ir JV politiķa viedoklis šajā jautājumā.
Saeimas priekšsēdētājs pauda, ka Kariņam arī ticis uzsvērts, ka AS frakcijas lielākās kvalitātes ir armijas, aizsardzības, drošības jomā, kā arī reģionu attīstībā, uzņēmējdarbībā, uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā, nodokļu politikā, tautsaimniecībā, izglītības un vides jomā.
No sociālā bloka AS spēcīgākās kompetences ir izglītībā, mazāk – labklājībā, savukārt premjera AS iedalītajā veselībā politiskajam spēkam esot vismazākā kompetence.
Šādā situācijā no valdības vadītāja esot saņemtas ļoti nekonkrētas atbildes, kāpēc AS jāuzņemas atbildība par veselību.
Savukārt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu viens no AS dibinātājiem, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns sacīja, ka AS piedāvās potenciālās koalīcijas partijām parakstīt vēl vienu memorandu. Viņš norādīja, ka šo dokumentu varētu nosaukt par memorandu 2 un tajā būtu jāatspoguļo nākamās koalīcijas uzdevumus turpmākajiem gadiem un finansiālo ietvaru. Tas, pēc Pīlēna paustā, varētu palīdzēt ātrāk virzīties uz priekšu ar valdības izveidi.
Pīlēna ieskatā, no sākuma ir jāizveido dokuments ar uzdevumiem koalīcijai un finansiālo ietvaru, tad varētu tapt valdības deklarācija un tikai tad varētu runāt par atbildības sfēru sadalījumu saskaņā ar JV līdera Krišjāņa Kariņa piedāvājumu, ja AS gūs pārliecību, ka koalīcija spēs izpildīt savus uzdevumus.
Savukārt Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka situācija ir laba, jo puses ir apņēmušās turpināt sarunas, lai varētu sagatavot valdības deklarāciju, kurā būtu noteikti uzdevumi nākamajai valdībai. Levits atsaucās uz jau iepriekš pausto, ka no Kariņa nākamās nedēļas laikā tiek gaidīts valdības deklarācijas uzmetums.
«Es guvu pārliecību, ka AS arī vēlas nonākt līdz deklarācijai,» sacīja Levits.
«Manuprāt, par virkni jautājumu jau pastāv vienošanās, ir jautājumi, kur šīs vienošanās vēl nav, bet kur to var panākt,» uzsvēra prezidents.
Arī Pīlēns atzina, ka saruna ar Valsts prezidentu bija produktīva, atzīmējot, ka līdzšinējās sarunas nav gājušas gludi. Viņš norādīja, ka pastāv vēlme izveidot valdību kopā ar NA un JV, izveidot valdības deklarāciju, rīcības plānu un sadalīt atbildības sfēras.
«Mūsu uzsvars vienmēr ir bijis uz horizontālo sadarbību, jo īpaši laikā, kad potenciālā budžeta skaitļi nebūs iepriecinoši nedz sabiedrībai, nedz nozarēm. Tāpēc mēs pozitīvi uztvērām prezidenta ideju par ministru biedriem tur, kur tas ir nepieciešams,» sacīja AS pārstāvis.
Komentējot partijas biedu iepriekš pausto, Pīlēns klāstīja, ka noticis pārpratums saistībā ar lietu secību.
AS no sākuma piedāvā izstrādāt deklarāciju, rīcības plānu, tad runāt par atbildības sfēru sadali un tikai tad nosaukt konkrētus uzvārdus.
«Pēc JV lūguma paātrināt procesu par atbildības sfēru nosaukšanu, mēs nākam pretim ar savu redzējumu horizontālai sadarbībai. Mums ir priekšā grūti laiki un diemžēl nāksies izšķirties par konsolidācijas pasākumiem. Horizontālā saite ar ministru biedru iesaisti ne tikai ir moderna, eiropeiska kārtība valsts pārvaldē, bet ļauj daudz vieglāk izšķirties par konsolidācijas pasākumiem,» skaidroja AS pārstāvis.
Kā ziņots, AS politiķis Andris Kulbergs pirmdienas, 14.novembra, vakarā intervijā Latvijas Televīzijā pauda, ka vienošanās par atbildības jomu sadali topošajā valdībā vēl nav panākta, lai gan Kariņš un Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.
Kariņš iepriekš klāstīja, ka papildus pie NA pārraudzītās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis. Konkrēti ministra biedra uzdevumi un to apjoms tikšot laika gaitā precizēts – visticamāk, tie būs saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.
Otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā (līdz šim – VARAM), pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.
Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu, ārlietu, izglītības un zinātnes, tieslietu, klimata un enerģētikas, kā arī labklājības ministra amatus.
AS pienāksies jau pašlaik ieņemamais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu, zemkopības, veselības, kā arī reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amati. Savukārt NA būs četri ministru posteņi – aizsardzības, kultūras, satiksmes un ekonomikas.
Lasiet arī: Lai dalītu atbildību starp partneriem, Pīlēns vēlas jaunajā valdībā ieviest vairākus viceministru amatus