Latvijas Televīzijas raidījums De facto vēsta par Jaunās Vienotības (JV) līderu rīkotu tikšanos ar tā dēvētās “Zaļo un Zemnieku savienības” (ZZS) un partijas Progresīvie vadošiem pārstāvjiem. Šādas sarunas notika, vēl pirms Egils Levits atteicās atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu un tam tika izvirzīts ārlietu ministrs Edgara Rinkēvičs (JV).
Šāds fakts ir pamatīgi satraucis tagadējos premjera partijas partnerus, ziņo LTV. Piebildīsim – tagadējā vispārējā politiskā satraukuma gaisotnē šāda neafišēta tikšanās rada ļoti neglītu priekšstatu par JV principu, rīcības un paziņojumu pēkšņo “elastīgumu”.
Kaut gan Nacionālā apvienība (NA) un jo sevišķi Apvienotais saraksts (AS) mudina prezidenta vēlēšanu iznākumu nesaistīt ar valdības stabilitāti, vienlaikus abas partijas tagad klāsta par savu gatavību strādāt opozīcijā, ja notiks mēģinājumi valdības koalīcijā veikt kādas izmaiņas.
***
Trešdienas, 10. maija, vakarā – tūlīt pēc Ārlietu ministrijas darba laika beigām – šai Krišjāņa Valdemāra ielas 3.namā notika tikšanās, par kuru jau otro nedēļu virmo kaislības Latvijas politikas kuluāros.
De facto vēsta, ka tajā JV pārstāvēja namatēvs, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd oficiāli vēl nebija Valsts prezidenta amata kandidāts, premjers Krišjānis Kariņš un viens no Saeimas frakcijas politiskajiem smagsvariem, pieredzējušais Jānis Reirs.
No partijas Progresīvie uz tikšanos ieradās tās Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, Saeimas deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī Rīgas domes frakcijas priekšsēdis Mārtiņš Kossovičs.
Savukārt ZZS pārstāvēja apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis un Uldis Augulis – tās deputāts ar lielu pieredzi arī valdības darbā.
Tieši tovakar Valsts prezidents Egils Levits publiski paziņoja, ka 31. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies. Par šo savu soli viņš personīgi paziņoja arī NA vadītājam Raivim Dzintaram, jo iepriekš partija bija apņēmusies iesniegt Levita kandidatūru un mutiski bija saņēmusi viņa piekrišanu.
JV apgalvo, ka Rinkēviča kandidatūru steigā virzīja, jo Levits no sacīkstes izstājās. Raivis Dzintars to sauc par pasakām:
“Tas, ka Jaunā Vienotība jau sen strādā pie cita scenārija – un tai skaitā pie scenārija ar citu koalīcijas modeli –, tas ir cēlonis tam, ka Egils Levits ir atteicies, nevis otrādāk. (..)
Es nezinu par to, vai ir bijusi viena tikšanās vai vairākas. Es pieļauju, ka tā komunikācija ir bijusi ilgstoša un tas
pasākums ir gatavots vēl tajā laikā, kad Jaunā Vienotība pauda atbalstu arī Egilam Levitam
kā kandidātam. Bet tas, kas Nacionālajai apvienībai šķiet ļoti būtisks jautājums – vai tiešām Jaunā Vienotība būs gatava maksāt cenu: [ZZS premjera kandidāta Aivara] Lemberga partijas un Progresīvo atrašanās valdībā. Tehnikas jautājums, vai tas notiek pirms 31. datuma vai nedēļu pēc, vai mēnesi, vai pusgadu pēc. Bet – vai šādu cenu Jaunā Vienotība ir gatava maksāt? Ja viņi ir to gatavi maksāt, mūsu skatījumā tā ir spēlēšanās ar valsts drošības interesēm.”
Nacionālā apvienība jau ir aptaujājusi savus biedrus, kuri esot gatavi tam, ka šādā situācijā partija nonāktu opozīcijā, vienlaikus Dzintars pauž cerību, ka sarunas ar opozīciju varētu būt vien blefa elements no JV puses – vai arī premjera partija tomēr varētu šādu, Dzintara skatījumā avantūrisku, soli nespert.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uz jautājumiem gan par tikšanos Ārlietu ministrijā, gan par to, kā prezidenta vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt koalīciju, atbild izvairīgi:
“Es centos trīs nedēļas pēc kārtas pārliecināt koalīcijas kolēģus, ka, ņemot vērā, ka ir divi kandidāti, kuri atbalstu ir guvuši no koalīcijas partneriem – tas bija Levits un Pīlēns – un ne Levitam koalīcijā nav vairākuma, ne Pīlēnam koalīcijā nav vairākuma, mums vajadzētu nopietni apsēsties pie galda un meklēt risinājumu, kā mēs varētu vienoties. Mani partneri man šo iespēju atteica, viņiem tas neinteresēja.
Starplaikā Levits ir atsaucis kandidatūru, mēs esam izvirzījuši savējo. (..) Es centos panākt šo vienoto pieeju – tas neizdevās. Nu tātad es esmu spiests rīkoties atbilstoši, tātad – pašam savs kandidāts un, ja drīkst teikt, man pašam liekas, ka man ir nedaudz spēcīgāks.”
Progresīvo pārstāvis Andris Šuvajevs De facto atzina, ka sanāksme šādā formātā ir notikusi, tomēr apgalvo, ka partijas mērķis tajā esot bijis mēģināt pārliecināt divas lielas Saeimas frakcijas atbalstīt viņu virzīto kandidāti Elīnu Pinto.
Sapulces vietu un sastāvu Šuvajevs nevarot izskaidrot, jo aicinātāji bija citi. Savukārt to, vai notikušas sarunas par ciešāku trīs partiju sadarbību, Progresīvo līdzpriekšsēdētājs nevēlas apstiprināt:
“Mēs izvairījāmies no jebkādām spekulācijām, it īpaši ņemot vērā, ka šādā it īpaši šajā brīdī, kad mēs redzam to kandidātu klāstu un
mēs redzam, ka esošā koalīcija ir pietiekami disfunkcionāla
un ka tie scenāriji, kas varētu būt, ir ļoti daudz un dažādi, mēs, protams, no savas puses atturamies no jebkādām šāda veida spekulācijām.”
Vienotībnieks Jānis Reirs – Šuvajeva kolēģis Saeimas Budžeta komisijā – raidījumam atklāja, ka viņu piedalīties sanāksmē palūdzis JV frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Sarunas mērķis it kā esot bijis pārliecināt nobalsot par esošā prezidenta otru termiņu Progresīvos, kas jau iepriekš bija paziņojuši par apņēmību virzīt savu kandidātu, un “zaļzemniekus”, kas jau sen pauda kategorisku noliegumu Levita pārvēlēšanai.
“Tajā trešdienā mēs runājām par atbalstu… par atbalstu esošajam prezidentam. Tika vākta informācija, jo mēs saprotam, ka koalīcijā nebija atbalsts esošajam prezidentam, un mēs tad arī gribējām zināt, kā tad ir citās politiskajās partijās,” tā 10.maija notikumus sarunā ar De facto mēģina atminēties Reirs.
Uz LTV jautājumu, vai tādā gadījumā sanāk, ka Levits paziņoja, ka nekandidēs, brīdī, kad JV vāc viņam balsis, Reirs atbild: “Nu es jums nevaru pateikt to laika grafiku, jo pagājušā nedēļa bija ļoti intensīva visādiem notikumiem un kāda secība… Tad tur ir jāskatās kaut kādā dienasgrāmatā vai kaut kādā citā veidā.”
Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze De facto uzsver, ka konkrētas sarunas komentēt negrib. Uz jautājumu, vai ar citiem spēkiem ir apsprieduši to, kādas sekas būtu prezidenta ievēlēšanai, viņš atbild – kā pats uzsver – vien “teorētiski”:
“Mēs par to nerunājam konkrēti, jo mums ir svarīgi zināt, protams, kā, ja gadījumā Latvijā ir kaut kādas pārmaiņas, tad
vai prezidents [..] var nodrošināt nākotnē to, lai ir stabils valdības un Saeimas darbs
– lai netiek, piemēram, norauti kvorumi Saeimas sēdēs, lai veidojas plašs atbalsts valdībai. Bet tas tikai teorētiski, jo, kā jūs zināt, iepriekšējā Saeimā valdība nostrādāja četrus gadus, tā kā par tādām lietām mēs varam runāt tikai teorētiski.”
De facto rīcībā esošā informācija gan kā visai ticamu ļauj izvirzīt versiju, ka jau 10.maija vakarā JV un divu opozīcijas partiju politiķi sprieduši par to, kas notiktu situācijā, ja šīs trīs frakcijas, kurām kopā ir 52 balsis Saeimā, ievēlētu prezidentu – visticamāk, Rinkēviču.
Nav izslēgts, ka tādā gadījumā jaunas koalīcijas veidošana notiktu strauji – jau tuvākajās nedēļās pēc prezidenta vēlēšanām. NA šādā salikumā paliktu aiz valdības kuģa borta, savukārt no AS tiktu piesaistīta daļa, jo tas līdzētu nodrošināt stabilāku vairākumu.
Iepriekšējā Saeimā līdzīgā veidā tika nodrošināta valdības pastāvēšana pēc partijas KPV LV izmešanas no koalīcijas – daļu no tās deputātiem absorbēja citas partijas, galvenokārt JV.
Versijai, ka Ārlietu ministrijā notikušajā sarunā runāts arī par iespējamas jaunas valdības darbiem, ticamību piešķir arī Progresīvo frakcijas vadītāja Kaspara Briškena paustais. Viņš apgalvo, ka gan ar JV, gan ar ZZS partijai sakrīt viedoklis par to, ka pašreizējā koalīcija Latviju nevirzot uz priekšu.
“Mēs, protams, redzam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram runāt par nekādām novirzēm no mūsu ģeopolitiskā kursa, bet attiecībā uz ekonomikas politiku, industriālo politiku, attiecībā uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā, uz cīņu pret nevienlīdzību, cīņu par tiesiskumu, par labāku pārvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā neieceļot ostu valdēs vai valsts kapitālsabiedrībās politiskus ielikteņus, tai skaitā runājot par to, kā kapitālsabiedrības var efektīvāk pārvaldīt, piemēram, emitējot vai nu obligācijas vai nu akciju mazākuma paketes arī biržā, lai tādējādi dotu arī tādu impulsu kapitāla tirgus attīstībai – visi šie jautājumi ir nostrēguši,” uzskaita Briškens.
Saeimas AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars šonedēļ vairākkārt apgalvoja, ka politiskais spēks “neuzmetīšot lūpu”, ja tā dibinātājs Uldis Pīlēns nekļūs par Valsts prezidentu, un aicināja arī JV nesaistīt prezidenta vēlēšanu iznākumu ar koalīcijas stabilitāti. Viņš arī piebalso AS līdzpriekšsēdētāja, Saeimas spīkera Edvarda Smiltēna paustajam, ka tirgošanās par prezidenta ievēlēšanu esot pretrunā Satversmes garam.
Edgars Tavars arī apstiprina, ka jau esot bijuši jūtami mēģinājumi pārvilināt AS frakcijas deputātus:
“Jā, man ir tādi signāli, es varbūt neatklāšu tos visus niansēs. Tie ļoti ātri pie manis atnāk, un pēdējās nu jau nedēļas laikā šie signāli faktiski mazinās, jo saprot, ka Apvienoto sarakstu nevar izjaukt, lai kā arī kāds to vēlētos. Šīs bija tādas runas, ka viens bloks, otrs bloks, trešais bloks… Mēs esam cieti apvienojušies, un šeit vispār nav nekādas runas! Lai nu tie, kas mūs mēģina jaukt, paši paskatās spogulī uz sevi.”
Līdzīgi kā NA līderis Dzintars, arī AS pārstāvji gan publiski, gan kuluāros apgalvo:
jaunā koalīcija JV būšot jāsaskaņo ar Ventspils domnieku un partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu,
kurš bija “zaļzemnieku” premjera amata kandidāts – par spīti tam, ka joprojām ir iekļauts ASV sankciju sarakstā [un, nav lieki piebilst, tiek apsūdzēts koruptīvos noziegumos – BNN].
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis šādas runas skaidro ar koalīcijas partiju satraukumu par savām pozīcijām:
“Panika ir vērojama, un man drīzāk liekas, ka tās ir vairāk bailes no politiskās konkurences šobrīd, kas vairākos politiskajos spēkos ir iezīmējušās.”
Lasiet arī: NA sagaida paskaidrojumus no JV par baumām, ka aizmuguriski top jauna valdība
